Vanags norāda, ka pats bīstamākais ir dekonstruēt tās struktūras, kas nodrošina sabiedrības dzīvotspēju. "Man liekas, ka tieši to šobrīd dara liberālie sekulāristi, un praids ir viņu speciālo uzdevumu vienība. Tādu eksperimentu augļus Eiropā jau var nogaršot - vecais kontinents noveco, un nezinām, kas manai paaudzei maksās pensijas," norāda Vanags.
Nevajadzētu būt tā, ka baznīca vienīgā cenšas stāvēt kaut kam pretī, sacīja Vanags, norādot, ka baznīcas īstais uzdevums ir nevis iesniegt petīcijas valdībai, bet kopt dvēseles, lai cilvēki izvēlas dzīvot saskaņā ar savas kristīgās ticības principiem.
"Latvijā taču ir ļoti daudz cilvēku ar normāliem, veselīgiem uzskatiem, un nevajadzētu kautrēties tos izteikt un aizstāvēt," aicina Vanags, piebilstot, ka ar to cilvēks nekļūst nemoderns vai homofobs.
Latvijā ļoti trūkst alternatīva viedokļa, dzird tikai par progresu, kam būtu jāseko, taču neviens nezina, uz kurieni, secina Vanags.
"Citām idejām nav tribīnes. Varbūt par tādu kļūs pēc Pētera Bankovska ierosmes nesen izveidotais Konservatīvo ideju institūts," sacīja Vanags, norādot, ka dibināšanas sapulcē Rīgas Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs Eiropu trāpīgi salīdzinājis ar kuģi, kas gājis ar zināmu ātrumu, bet tagad dzenskrūve ir apturēta. Kuģis aiz inerces vēl kādu laiku iet uz priekšu, bet tad gaita sāk palēnināties.
"Kādreiz Eiropa bija kristietības centrs - tā izrāvās visas civilizācijas priekšgalā, no tās uz visām pusēm izstaroja gaisma. Dzinējspēks bija kristīgā ideja, kultūra, civilizācija, taču tagad Eiropa pamazām raisās vaļā no kristīgā mantojuma," secina Vanags.
Kā saka angļu socioloģe Greisa Deivija, Eiropa izvelk no savas vērtību arkas pamatiem kristietību, vēl nebūdama skaidrībā, ko varētu likt vietā. Un gaita palēninās, norāda Vanags.
