Sestdien, visas dienas garumā, Vērmanes dārzā bērniem un viņu vecākiem tika piedāvātas visdažādākās atrakcijas, uz estrādes skatuves kāpa mūzikas un deju ansambļi, savukārt vakarā, raibā gājienā, svētku dalībnieki devās uz Doma laukumu, lai noklausītos svētku koncertu, ko tiešraidē LTV1, daži ģimeniskāk noskaņotie, varēja vērot arī mājas apstākļos.
Doma laukumā manāmi plakātiņi ar uzrakstiem, kas slavina ģimeni, ne tik vien latviešu un krievu, bet arī angļu valodā un pasākuma patosīgā atmosfēra kopumā rada asociācijas ar jau kādu laiku aizmirsto noskaņu – „daudzu tautību bērni” jebšu ģimenes (izņemot, protams, zviedru).
Uz skatuves kāpj Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi, sveicot sanākušos un kārtējo reizi uzsverot ģimenes kā vērtības lomu Latvijas izaugsmē un attīstībā.
Pasākumā dalību ar muzikāliem sveicieniem ņem Andris Ērglis, Liene Šomase, Uldis Marhilēvičs, Normunds Rutulis, Valdis Indrišonoks un grupa „Putnu balle”, kā arī no vairāk nekā 12 jauktajiem koriem apvienotais koris un draudžu simfoniskais orķestris. Organizatoru pirksts acīmredzami slīdējis arī pār koncerta programmu, kurā uzsvērti iekļautas gandrīz tiki reliģiska satura dziesmas vai vismaz kompozīcijas ar tamlīdzīgu noskaņu.
Kopumā pasākums ir izdevies – ciktāl tas attiecas uz bērniem, kuriem sagādātas izklaides, atrakcijas, baloni, koncerts utt. un galu galā arī kāds kopīgs pasākums kopā ar vecākiem, ārpus ikdienas steigas. Tomēr, ja pasākums būtu organizēts priekam, nu tā, pavisam vienkārši – lai sagādātu kādu jauku brīdi Rīgas lielajiem un mazajiem iemītniekiem, viss būtu kārtībā, taču rīkotāju izteiktā vēlēšanās moralizējoši kratīt ar pirkstu vai teikt pai-pai labajiem piemēriem atgādina kaut ko no Latvijā pirms vēl pārdesmit gadiem valdošās ideoloģijas labākajiem paraugiem.
Tuvojoties svētkiem „Fonds ģimenei” sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un LTV rīkoja akciju, aicinot pieteikt ģimenes vai atsevišķas personas Ģimenes svētku nominācijās – „Zelta pāris”, „Lielā ģimene”, „Drosmīgā ģimene”, „Lieliskā mamma”, „Lieliskais tētis”, „Izpalīdzīgā ģimene” un „Gada cilvēks ģimenei”.
Organizatoru komisijas izvēlētos septiņus visatbilstošākos nominantus sveica sabiedrībā pazīstami cilvēki un Latvijas kristīgo konfesiju vadītāji. Ideja apsveicama, ja vien nebūtu atkal viens vai vairāki „bet”. Reliģiskās tēmas propagandu šajā pasākumā jau pieminēju.
Fakts, ka nominētie cilvēki daudz darījuši tiklab savu, kā pieņemtu bērnu labā, ir nenoliedzams un ļoti apsveicams, taču mazliet skumji kļūst vērojot, ka viņi pasākuma rīkotājiem ir tikai „uzskates materiāls”, „ilustrācija” vēlami pareizai rīcībai. Protams, prieks, ka Latvijas lieliskākajam tētim tiek uzdāvināta panna (pielietojums tai noteikti radīsies, ņemot vērā astoņu bērnu saimi), lieliskākajai māmiņai (kura saviem bērniem noteikti tāda arī ir) kā labas mātes paraugs no kardināla Jāņa Pujāta rokām tiek Dievmātes ikona, bet desmitbērnu ģimenē pie dāvanas tiek tikai jaunākais. Demonstratīvā poza – redz, kādi jūs mums esat un še nu jums kaut kas par to – degradē visu pasākuma ideju, turklāt nepamet sajūta, ka dāvanas sagādājuši paši sveicēji un organizatoru iniciatīva aprobežojusies tikai ar pasākuma sarīkošanu.
Turklāt, jāatceras, ka pasākuma organizācijai tieši šajā dienā ir vēl kāds būtisks iemesls – pēc nedēļas pa 11. novembra krastmalu maršēs praidisti.
Tāpēc arī ģimenisko vērtību akcentēšana šajā pasākumā, lai arī cik vēlama, pārtop vien klasiskas matemātiskas izteiksmes „1+1=3 (vai vairāk)” paraugdemonstrējumos un noskaņa ir tipiskam propagandas pasākumam atbilstoša.