Seksuālās minoritātes sastopas ar naida izpausmēm
Desmitiem policistu apsargātais praids sākās neilgi pēc pulksten 12 un ilga apmēram 40 minūtes. Tā laikā seksuālās minoritātes pastaigājās pa slēgtā Vērmanes dārza celiņiem, nesot vienlīdzības atbalsta plakātus, piemēram ar uzrakstu „Love is a human right” („Mīlestība ir cilvēktiesības”) un varavīksnes krāsas karogus. Daži dziedāja tautas dziesmas, bet visi praida dalībnieki piedalījās „vilnīša” taisīšanā, tas ir, no tupus stāvokļa lecot kājās.
Žoga un policijas aizkavēti, ārpus dārza atradās simtiem neitrāli vai naidīgi noskaņoti dažāda gada gājuma cilvēki. Slēgtajā Vērmanes dārzā iekšā varēja tikt, galvenokārt, tikai Draudzības dienu dalībnieki un žurnālisti. Kad vienlīdzības gājiena dalībnieki pietuvojās žogam, četri līdz septiņi cilvēki apsaukājās un izteica ļoti rupjas un aizskarošas piezīmes. Vēl pirms praida sākuma, izskanēja pat neonacistiska piezīme par koncentrācijas nometnēm. Savu naidpilno attieksmi ārpus žoga esošie pauda arī rādot vidējo pirkstu un citas fiziskas kustības. Seksuālo minoritāšu pasākumam beidzoties, pie vienas no parka ieejām notika divu petaržu sprādziens. Eksplozijā cietušie nebija. (1)
Sarunā ar portālu easyget.lv geju, lezbiešu un biseksuāļu apvienības „Mozaīka” vadītāja Linda Freimane pasākuma norisi raksturoja, kā „ļoti pozitīvu.” „Latvieši kļūst drošāki. Es domāju, ka nākamgad būs vairāk dalībnieku,” skaidro L. Freimane. Viņa arī pozitīvi novērtēja drošības iestāžu darbu.
Pēc gājiena noslēguma sākās runu teikšana un dziesmu dziedāšana uz skatuves. Uzrunu teica arī divas Eiroparlamenta deputātes, kuras akcentēja tādas kopējās Eiropas vērtības, kā demokrātija un cilvēktiesības, uzsverot, ka tās ir jāievēro arī Latvijā.
„Es esmu ļoti lepna un priecīga, ka varu būt šeit,” par savu piedalīšanos praidā izsakās Nataša Stardžana. Arī Edgars Vansovičš ir priecīgs un savu piedalīšanos vērtē kā drosmīgu soli. Agresīvi noskaņotās personas viņš dēvē par „dezinformētiem cilvēkiem”. Taču ārpus žoga stāvošais Jeļisejs Daniļecs ir negatīvi nosakņots par seksuālo minoritāšu gājienu. Viņam nepatīk, ka šie cilvēki „uzspiež un propagandē savu ideoloģiju un dzīves stilu.” „Tas ir cirks(..) Ierobežots aiz trīs žogiem,” par praidu saka „Nopride” vadītājs Igors Masļakovs.
Kurš kurina naidu?
Juris Cālītis, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns, no Vērmanes dārza skatuves atvainojās par tām baznīcām, kuras kurina naidu. Lūgts precizēt, kuri ir naida kurinātāji, J. Cālītis saka: „Šādi izteikumi nāk no „Jaunās paaudzes”, no Romas katoļu kardināla Jāņa Pujata.” Uz jautājumu, kas tieši ir naida kurināšana, dekāns min piemēru, ka luterāņu mācītājs Pāvels Brūvers esot homoseksuālas attiecības nodēvējis par lielāko grēku. „Vai tā nav naida izpausme?” retoriski vaicā J.Cālītis, lai gan atzīst, ka luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags ir aicinājis uz cieņu un iecietību pret seksuālajām minoritātēm.
„Neviens jau nekurina naidu,” katoļu baznīcas nostāju pauž Ilmārs Tolstovs, Jēkaba katedrāles Romas katoļu baznīcas vikārs, noraidot J. Cālīša izteikumus. Viņš uzsvēra, ka katoļu baznīca norobežojas no naida izpausmēm, un skaidroja, ka to kurina atsevišķi indivīdi abās sabiedrības pusēs. Šo indivīdu rīcība esot nosodāma. „Šodien demokrātiski notiek abu pušu pasākumi gan 11.novembra krastmalā, gan Vērmanes dārzā,” uzsvēra I. Tolstovs.
Karogi un parakstīšanās krastmalā
Paralēli seksuālo minoritāšu pasākumiem 11.novembra krastmalā notika uzņēmēja Armanda Stendzenieka organizētais pasākums „Pasaule pret homoseksuālisma propagandu”. Tajā uzstājās vairākas pazīstamas dziedātāji un grupas, to starp Niks Matvejevs, Viktors Lapčenoks un grupa „Klaidoņi”. Skatītāju vidū vairāki cilvēki turēja Latvijas karogus. „Panākt, lai būtu aizliegta propoganda,” pasākuma mērķi skaidro A. Stendzenieks.
L. Freimane uzskata, ka šāda pasākuma organizēšana ir „viņu tiesības”, taču uzsver, ka atšķirīgā no Vienlīdzības gājiena, krastmalā tiek rīkots pasākums, „kas ir pret kaut ko”. Igors Masļakovs daļēji atbalsta A. Stendzenieka rīkoto akciju, taču tas esot „pārāk reliģiozs pasākums.”
Blakus skatuvei esošajās teltīs bija iespējams parakstīt „Latvijas tautas Memorandu”, kas vērsts pret homoseksuālismu. Memorandā ir arī aicinājums aizliegt homoseksuāli orientētām personām strādāt darbus, kuri ir saistīti ar jauniešiem. „Pašlaik ir savākti apmēram 7000 parakstu,” portālam easyget.lv atzina pasākuma organizatora palīdze Ilze Frīdmane.
1 – www.delfi.lv
