Praida gājiena dalībnieki vēlas gūt plašu atpazīstamību

Pēc viņas teiktā, nākamgad Draudzības dienu rīkotāji mēģinās ar policiju komunicēt, lai seksuālo minoritāšu rīkotajam pasākumam varētu piekļūt ikviens iedzīvotājs.

Šā gada gājiens nebija redzams praktiski nevienam interesentam, taču pasākuma dalībnieki vēlas būt redzami un gūt plašu atpazīstamību, teica Freimane.

Nākamgad arī plānots iedibināt jaunu tradīciju - rīkot Baltijas valstu Draudzības dienas. Pirmais pasākums varētu notikt Rīgā, bet tad rotācijas kārtībā to varētu organizēt pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās.

Vērtējot šīs dienas pasākumu, Freimanei ir dalītas jūtas. No vienas puses, viņai ir prieks, ka pasākums noritējis bez starpgadījumiem, taču no otras puses viņu neapmierina situācija, ka seksuālajām minoritātēm pasākums jārīko aiz liela žoga.

Lai seksuālās minoritātes varētu brīvi rīkot Draudzības dienas un pārvērst tās par īstiem svētkiem ikvienam, jāpaiet aptuveni vēl pieciem gadiem, prognozēja Freimane, kas uzskata, ka lai arī pamazām, taču iecietība pret seksuālajām minoritātēm Latvijas sabiedrībā pieaug.

"Mozaīka" arī tuvākajā laikā vērsīsies policijā ar iesniegumu par hakeru uzbrukumu organizācijas mājaslapai, kas vakar tika "uzlauzta" un joprojām nestrādā.

Kā ziņots, seksuālo minoritāšu gājiens un protesta akcijas šodien noritēja mierīgi - policija kopumā aizturējusi piecus cilvēkus, no tiem pret vienu ir sākts kriminālprocess, bet pret četriem sāktas administratīvas lietas.

Kā žurnālistiem pēc pasākuma noslēguma pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Bukēvičs, process par huligānismu ir sākts pret kādu praida dalībnieku no Latvijas par to, ka viņš uzbrucis sievietei un plēsis plakātu ar "no pride" simboliku.

Četriem administratīvā kārtībā aizturētajiem būs jāatbild par sīko huligānismu. Bukēvičs pagaidām konkrētāk nevarēja pastāstīt, kādas pretlikumīgas darbības šie cilvēki bija veikuši.