Latvijas iedzīvotājiem vecumdienās nāksies mācīties un strādāt

Kā šodien pētnieku diskusijā norādīja sociālantropologs Roberts Ķīlis, nevienam tā īsti nav skaidrs, kā uzlabot demogrāfisko situāciju Latvijā - vai to mainīt migrācijas rezultātā, vai arī atbalstīt dzimstību. "Visi lēmumi ir saistīti ar izmaiņām vai būtiskiem izaicinājumiem," teica pētnieks.

Viņš uzsvēra, ka pensionāru kļūst arvien vairāk un ir jāapzinās, ka no tā nav jābēg, bet jārod iespējas, kā to izmantot.

"Vecuma jēga mainīsies, jo šobrīd novecojis cilvēks sabiedrībai ir kā nolietojies resurss, taču šo resursu var izmantot arī šajā vecumā, jo šim cilvēkam piemīt zināšanas un dzīves pieredze, kura vienam ir lielāka, otram - mazāka," teica Ķīlis.

"Augstskolām ir jādomā par "veco" auditoriju, jo darba tirgus mainīsies un nāksies pārkāpt stereotipiem par vecuma diskrimināciju, jo cilvēki gados būs spiesti mācīties, sākot jaunu ceļu augstskolā, lai sevi pilnīgotu," norādīja Ķīlis.

Pēc pētnieka teiktā, cilvēkiem nākotnē būs jāzina vairāki amati, jo konkurence palielināsies un darbaspēks sadārdzināsies. "Tas attiecināms uz visām vecuma grupām, jo visiem būs nepieciešams pilnīgoties, lai spētu konkurēt darba tirgū un būt produktīvākiem," sacīja Ķīlis.

Latvijas Bankas prezidenta padomnieks Edvards Kušners uzsvēra, ka jādomā, ko darīt, ja pienāks brīdis, kad jauno būs pārāk maz, lai uzturētu vecāka gadagājuma cilvēkus. "Šim brīdim ir arī jāgatavo ekonomika," teica Kušners.

Viņaprāt, šodien jāsaredz iespējas, kā izvairīties no grūtībām nākotnē un nodrošināt pilnvērtīgas vecumdienas.

Kā norādīja "Hansabankas" vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, demogrāfiskā situācija un tās perspektīvas liek pārdomāt Latvijas sabiedrības un ekonomikas ilgtermiņa attīstības iespējas.

"Dzimstību var ietekmēt, un dati rāda, ka politika tika veidota labi, tika likti pareizie uzsvari, jo dzimušo pieaugums ir pieaudzis katru gadu," teica Strautiņš.

Tomēr eksperti norādīja, ka valstij ir jāuzsver prioritārie mācību bloki, jāsaskata valsts nākotnes perspektīvas, kā arī jāveic pārdomātas investīcijas izglītībā, liekot lielu uzsvaru uz pamatizglītību un mācību tehnisko nodrošinājumu.

Kušners uzsvēra: "Nevar būt visur labi, tik daudz resursu mums nav, tādēļ nepieciešams likt pārdomātus uzsvarus."

Kā ziņots, pētījumā "Demogrāfija, sabiedrība, izglītība - nolemtība vai iespējas" secināts, ka 2025.gadā vidusskolēnu un studentu skaits Latvijā varētu sarukt par 40%.

Ķīlis norāda, ka Latvijā pašlaik dzīvo 2,3 miljoni iedzīvotāju. Vidējais vecums ir 40 gadu. Uz 100 strādājošiem ir 44 nestrādājoši. Savukārt 2030.gadā Latvijā dzīvos 1,9 miljoni iedzīvotāju ar vidējo vecumu 44 gadi un demogrāfisko slodzi - 57 nestrādājošie uz 100 strādājošiem.

"Latvija, līdzīgi vairumam Eiropas valstu, piedzīvo nozīmīgas demogrāfiskas pārmaiņas sabiedrībā, ko parasti apzīmē vienkārši - novecošana un skaitliska samazināšanās," skaidro Ķīlis.

"Diemžēl daudzu valstu izmantotās samērā dārgās dzimstības veicināšanas programmas nespēj būtiski mainīt tendenci. Lai cik daudz vairāk dzimtu jaunā paaudze, mēs, pateicoties labklājībai un relatīvi labākai veselībai, dzīvojam ilgāk un sabiedrība neizbēgami noveco," norādījis Ķīlis.