Gājiens norisinājās mierīgi. Arī pie Brīvības pieminekļa bija sapulcējušies vairāki simti politiski represēto, ārzemju latvieši, studentu korporāciju pārstāvju, ārvalstu vēstniecību darbinieku. Pēc īsas Valsts prezidenta uzrunas, kurā viņš aicināja turēt sirdī un prātā Latvijas mīlestību, valsts augstākās amatpersonas, Latvijas Politiski represēto biedrības pārstāvji un iedzīvotāji pie pieminekļa nolika ziedus.
Pēc ziedu nolikšanas Valsts prezidents ar kundzi devās sasveicināties ar iedzīvotājiem, kuri vēlēja prezidentam izturību un pateicās par viņa darbu.
Savukārt Šķirotavas stacijā šorīt tika atklāta mākslinieka Aivara Vilipsona veidotā komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītā skulptūra un atceres vieta "Apstājies. Piemini. Neaizmirsti".
Piedaloties Rīgas mēram Jānim Birkam (TB/LNNK), Rīgas Pieminekļu aģentūras direktoram Guntim Gailītim un Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirektoram Dmitrijam Pavlovam, vairāki desmiti pārsvarā gados vecāku cilvēku pie jaunā pieminekļa nolika ziedus, pieminot totalitārā komunisma represiju upurus.
Piemineklis veidots kā stilizēts vagona fragments un barakas siena reizē, ar logu uz austrumiem, kuru papildina dzelzceļa ainava un aizejošie vilcieni. Tas ir veco vagonu rūsainajā krāsā, un tajā iestrādāta arī reāla lopu vagona pavadzīme, kurā krievu valodā rakstīts: "Krava: cilvēki." Vērienīgs piemineklis deportāciju upuriem izveidots, šim nolūkam izlietojot aptuveni 55 000 latu.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīti atceres pasākumi šodien notika arī Gulbenē un Litenē, un tajos piedalījās arī aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP).
"Ikviena spilgta pagātnes epizode, attālinoties no mūsu tiešās pieredzes, kļūst par simbolu. Litene šajā ziņā nav izņēmums - tā simbolizē padomju režīma zvēriskumu, un to vienmēr vajag atcerēties, kad kāds apmāts prāts atsāk pļāpāt par Padomju Savienības humānismu," uzrunājot klātesošos Litenes traģēdijas atceres pasākumā, teica aizsardzības ministrs.
Pirms 67 gadiem 14.jūnijā Litenē, sarīkojot fiktīvu vasaras treniņu nometni, padomju vara izrēķinājās ar vairākiem simtiem latviešu virsnieku, daļu no viņiem nogalinot, bet daļai piespriežot ilgtermiņa cietumsodus.
Šodien Rīgā un visā Latvijā notiek pasākumi, kurā piemin 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izvestos Latvijas iedzīvotājus.
1941.gada 14.jūnija deportāciju rezultātā cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
1946. un 1947.gadā, pateicoties Latvijas Izglītības ministrijas Bērnu nama daļas darbinieku uzņēmībai un pūlēm, vairāk nekā tūkstotis 1941.gada 14.jūnijā aizvesto bērnu - galvenokārt bāreņi un pusbāreņi vecumā līdz 16 gadiem - tika pārvesti uz Latviju, atdoti audzināšanā viņu radinieku ģimenēs vai ievietoti bērnunamos. Taču ar to viņu moku ceļi nebeidzās. Daudzus no viņiem varas orgāni vēlāk pa etapu atkal nosūtīja uz agrākajām nometinājuma vietām, no kurām dzimtenē varēja atgriezties tikai 50.gadu vidū. Arī tagad Sibīrijā dzīvo 1941.gadā izsūtīto pēcteči.