KNAB uzskata, ka ārsti nevar būt īpaši priviliģēta publiskā sektora darbinieku grupa, kura tiek algota ar papildu maksājumiem. Šāda situācija nav pieļaujama, jo ikviens ārsts, kurš strādā valsts vai pašvaldības finansētā ārstniecības iestādē, savā darbā izmanto šīs iestādes resursus - telpas, medicīnisko aprīkojumu un personāla darbu, un saņem atalgojumu par savu darbu, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.
Lai gan Latvijā ārsti nav valsts amatpersonas likuma "Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, sabiedrība nesaskata atšķirību starp valsts amatpersonu un ārstu, kurš arī strādā valsts vai pašvaldības finansētā iestādē. 2005.gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja parādīja, ka visbiežāk iedzīvotāji ar korupciju saskaras tieši veselības aprūpes iestādēs. 22,8% respondentu bija saskārušies ar situāciju, kad medicīnas darbinieks ir pieņēmis neoficiālu maksājumu vai dāvanu.
Kā liecina KNAB Ziņojumu centrā regulāri saņemtā informācija, pacientiem ir grūti nošķirt robežu starp pateicības pieprasīšanu un pieņemšanu, jo informācija par to, cik un kuram ārstam jāmaksā, bieži tiek saņemta no citiem pacientiem, radiniekiem vai medicīniskā personāla. KNAB uzsver, ka, atzīstot par likumīgiem papildu maksājumus ārstiem, tiem saglabāsies iespēja slēpt pieprasītos maksājumus aiz "pateicības" izkārtnes.
KNAB atgādina, ka vēršanās pret korupciju veselības aprūpē bija vairāku iepriekšējo valdību uzmanības lokā. 2004.gadā Einara Repšes (JL) valdība apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģiju 2004.-2008.gadam, kurā tika paredzēts pilnveidot juridisko atbildību par koruptīvām darbībām publisko pakalpojumu sniegšanā. 2004.gadā Induļa Emša (ZZS) valdība savukārt apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts programmu 2004.-2008.gadam, kurā tika noteikts uzdevums paredzēt atbildību par nelikumīgu mantisku labumu pieprasīšanu un saņemšanu publisku pakalpojumu sniegšanā.
Aigara Kalvīša (TP) valdība 2005.gadā pēc toreizējā veselības ministra Gundara Bērziņa (TP) iniciatīvas akceptēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuros bija paredzēta ārsta atbildība par neatļautā labuma pieņemšanu un grozījumus Krimināllikumā, kuri paredzēja kriminālatbildību par neatļauta labuma pieprasīšanu un pieņemšanu.
Akceptējot un nosūtot Saeimai minētos grozījumus, Kalvīša valdība skaidri pauda nosodījumu gan nelikumīgu mantisku labumu pieprasīšanai un pieņemšanai, gan šādu labumu pieņemšanai bez pieprasījuma, atgādināja Kurpniece.
Grozījumi Krimināllikumā jau ir stājušies spēkā, bet grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā 2005.gada 22.septembrī Saeimā tika pieņemti otrajā lasījumā un kopš tā laika netika tālāk virzīti pieņemšanai. Līdz pat šim brīdim nav skaidrs, kāpēc grozījumi netika pieņemti, jo publiski nav izskanējis, ka valdība būtu mainījusi savu viedokli šajā jautājumā, uzsvēra Kurpniece.
KNAB aicina visus Latvijas ārstus nepieņemt papildu atlīdzību no pacientiem par savu darbu, kuru apmaksā valsts. Papildu atlīdzības vai pateicības saņemšana nav attaisnojama ar sistēmas nesakārtotību, mazu atalgojumu vai nepilnībām normatīvajos aktos.
Tāpat KNAB aicina pacientus nedot ārstiem neoficiālos maksājumus, bet par labu darbu izteikt pateicību ar labiem vārdiem. KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs uzskata: "Mūsu sabiedrībā diemžēl ir sabojāts priekšstats par to, kas ir pateicība. Pateicība ir izārstēta bērna zīmējums dakterim vai ziedu pušķis ārstam no sava dārza. Nauda nav un nevar būt pateicība."
Ievērojot, ka līdz šim ārsti ir saņēmuši naudu kā papildu samaksu par saviem pakalpojumiem, KNAB atbalsta Valsts ieņēmumu dienesta darbību, kas vērsta uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu no visiem ienākumu guvējiem, tajā skaitā ārstiem.
