„Cola & Mentos” salūta rekords sasniegts

Izejot cauri dubultai kontrole pie vārtiem, lai katrs ar savu „Colas” pudeli nesāktu salutēt, var nonākt Andrejsalas attālākajā stūrī. Izredzētie caurspīdīgos lietusmētelīšos ievīkšīti jau nostājušies starta pozīcijās pie galdiem, pārējā tauta, vēl apmēram 2/3, izvietojušies nožogojuma ārpusē, sakāpuši uz galdiem, pleciem, vai vienkārši viens otram uz kājām – tik dedzīga rādās kāre būt mirkļa aculieciniekiem.

Vēl šādas tādas instrukcijas un tiek dots starta signāls. Visiem kolektīvi jāatskrūvē divlitrīgo pudeļu korķīši, kad tas izdarīts jāpaceļ rokas, nākamais posms ir attaisīt „Mentos” iepakojumu, atkal rokas gaisā, tad iepildīt „Mentos” trubiņās un atkal aerobika un tad, turklāt, patiesi puslīdz vienlaicīgi, ap desmitiem vakarā iet vaļā „salūts”...

Šļakatas pa labi un kreisi. Daži izbauda uzvaras mirkli, sakratīto „Colu” šķiežot kā šampanieti. Vairs tikai apsveikumvārdi no neatkarīgās novērotājas, kas pārstāv Ginesa rekordu grāmatu, tiek pasniegts sertifikāts un nožogojumi tiek atvērti. Kaujaslauks brūnam peļķēm pieliets un mazliet šķebinoši salkans smārds, plēves un iepakojumi visapkārt. Gaišajās debesīs uzplaiksnī „salūts vulgaris” jeb parastais, pirotehniskais, atklājot tumsā nenovērojamu skatu – kuplus dūmu mākonīšus pēc katra zibšņa.

Tikām laukuma centrā jau sācies ugunsšovs – ar uguns pūšanu, ložu griešanu un tamlīdzīgi. Vakars jau sācis satumst tā, ka izdarības kļūst patiesi iespaidīgas.

Tuvākajā angārā tikām viss riktējas muzikālām baudām un ap vienpadsmitiem uz skatuves kā pirmie kāpj „Melo M” un Intars Busulis vienā veļā un caurspīdīgā lietusmētelītī, pēc labi padarīta darba, iekustinot publiku drēbju žāvēšanas ritmos. Vēlāk viņus nomaina „Labvēlīgais tips”, „Re:public” un citi.

Iespējams, ka pasākuma sekas nebūs tikai iegūtais sertifikāts vien – kā dzirdēts, bērni, šādu salūtu redzējuši, ne pa kam vairs nav pierunājami lietot abus produktus iekšķīgi.