Rūdolfs Blaumanis uzrakstīja šo lugu 1902.gadā, tā pārdzīvoja 50 padomju valdīšanas gadus un ir kļuvusi par valstī visbiežāk izrādīto lugu. Uz Nacionālā teātra izrādi Rīgā biļetes ir izpārdotas, un simtiem cilvēku drūzmējas pie bērzu zariem rotātās teātra ēkas.
"Es nāku skatīties šo lugu katru gadu kopā ar draugu. Es domāju, ka šī luga ir tuva un vērtīga ikvienam latvietim," pie ieejas teātrī teica Birute Birzleja .
Viņai piekrīt Janīna Kursīte. "Manuprāt, pat mums kā pieaugušajiem ir vajadzīgas pasakas. Un luga "Skroderdienas Silmačos" ir visskaistākais mūsdienu stāsts," viņa teica.
Lugas plašo popularitāti nosaka nostalģiskā pagātnes lauku atmosfēra, tās darbība vasaras saulgriežu svinību laikā, spilgtie nacionālie raksturi un tas, ka luga pārdzīvojusi komunisma gadus.
Lugā ir gan mīlestība, gan tautas tradīcijas, dziesmas un Jāņu svinības. Neparasti ir tas, ka komēdijā svarīga vieta piešķirta trim ebreju raksturlomām un vadošo mājas saimnieka lomu pilda sieviete nevis vīrietis. Ar vasaras saulgriežiem saistītās dziesmas un dejas daudziem ir centrālais svētku notikums.
"Luga iemieso gan humoru un dāsnumu, gan sāpes un ilgas. Šī luga ir latviešu raksturu galerija - vienkāršie zemnieki, kuru gēnus mēs visi esam mantojuši," teica teātra zinātniece Rita Melnace.
Šī luga 100 gados iestudēta vairāk nekā 50 reizes un ir visbiežāk uzvestā luga Latvijas vēsturē. Šā gada izrādes režisors Edmunds Freibergs saka, ka luga pati par sevi ir fenomens.
"Tā atgādina operu. Mēs zinām tādas operas kā "Aīda" un "Traviata", mēs zinām sižetu no galvas. Tas pats ir ar šo lugu - skatītāji to zina no galvas. Un, tāpat kā cilvēki nāk skatīties operu, piemēram, kā Amnerisu, Amonasro vai Aīdu izpilda dažādi dziedātāji, tā arī skatītāji nāk vērot dažādus aktierus, kuri spēlē Antoniju, Aleksi, Dūdaru. Jā, tas ir fenomens," viņš teica.
Freibergs teica, ka luga bija aizliegta pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija bija iekļauta Padomju Savienībā. Tā netika izrādīta līdz padomju diktatora Josifa Staļina nāvei 1953.gadā, kad cenzori tai pieprasīja vairāk sociālistisku ievirzi, uzsverot saimnieka varu pār kalpiem.
Pat toreiz latvieši mīlēja šo lugu un uzskatīja to par savas identitātes atgādinājumu Maskavas valdīšanas gados.
Gandrīz visi Nacionālā teātra aktieri kaut kad savas karjeras laikā ir piedalījušies lugas izrādēs, izpildot dažādas lomas.
Aktieris Ivars Puga sāka savu karjeru 1986.gadā, dziedot korī, daudzus gadus viņš spēlēja līgavaini un tagad spēlē skroderi Dūdaru.
"Ir jauki būt daļai no "Silmaču" gaisotnes," saka Puga. "Sajūtu rada ne tikai aktieri uz skatuve vien. Šajā lugā atšķirībā no citām lugām var just aktieru un skatītāju vienoto elpu. Tie ir īsti svētki, vasaras saulgrieži," viņš piebilda.
"Reuters" stāsta, kā 23.jūnija naktī, kas ir svētku kulminācija, cilvēki visu nakti pulcējas ap ugunskuriem, meitenes pin vainagus, bet vīrus, kuriem vārdā Jānis, rotā ar milzīgiem ozollapu vainagiem. Latvieši dzied īpašās līgodziesmas, kuru ir tūkstoši, un dzer daudz alus. Daudzi sāk līgoties vārda pilnā nozīmē.
Pēc tradīcijas cilvēkiem jāsagaida saullēkts un jāmazgā seja rīta rasā. Pagānu laikos saulgrieži bija auglības svētki, un par tiem laikiem atgādina pāri, kas dodas mežā meklēt papardes ziedu, kas uzzied tikai Jāņu naktī.
