Brauciens ar autobusu pēc 1.jūlija būs stipri dārgāks, piemēram, braucot ar AS "Nordeka" autobusiem no Liepājas uz Rīgu, patlaban par biļeti jāmaksā 4,50 lati, bet no 1.jūlija - jau 5,25 lati. Bet sadārdzinājums īpaši jūtams būs īsajiem braucieniem, piemēram, maršrutā Rīga-Ainaži, kuru izmanto daudzi Saulkrastu cilvēki, vislētākā biļete patlaban maksā 10 santīmus, bet no 1.jūlija vislētākā biļete šī maršruta tālsatiksmes autobusā maksās 50 santīmus.
Tālsatiksmes, kas šķērso rajonu administratīvās robežas, pasažieru pārvadājumus veic 32 firmas.
Tomēr valdības lēmums par biļešu cenu celšanu visos tālsatiksmes autobusu maršrutos neļaus likvidēt valsts vairāku miljonu latu parādu pasažieru pārvadātājiem, tāpēc tie ceļ braukšanas maksu arī vietējos pārvadājumos. Naudas nepietiek arī pārvadājumiem pa dzelzceļu, tāpēc dārgākas būs arī vilcienu biļetes.
"Valsts vēlas, lai cilvēki, braucot nelielus attālumus, izmantotu vietējās, nevis tālsatiksmes autobusus, un nosaka iekāpšanas maksu. Tas ir solis ceļā uz satiksmes sakārtošanu. Problēmas gan būs tur, kur vietējā autobusu satiksme ir likvidēta," tā valdības noteikumus komentē pasažieru pārvadāšanas firmas "CATA" direktors Andris Malkavs.
Citi pasažieru pārvadātāji gan norāda - viņi cels braukšanas maksu arī vietējos maršrutos, jo negaidīti strauji kāpj degvielas cenas un valdība nepildot pērn Saeimas apstiprināto Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumu. Tas paredz: Latvijas valstij (arī saskaņā ar Eiropas Savienības regulu) Satiksmes ministrijai pakļautās Autotransporta direkcijas personā ir jāpasūta pasažieru pārvadājumu firmām pasažieru pārvadāšanas pakalpojums pamata maršrutos, jākompensē tām radušies zaudējumi un izdevumi, kā arī jānodrošina aptuveni 4 - 5% liela peļņa.
Šā gada pirmajos trīs mēnešos valsts autobusu pasažieru pārvadātājiem palikusi parādā vismaz 4,8 miljonus latu, un šis parāds turpina augt. Līdz gada beigām tas sasniegšot aptuveni 22 miljonus latu. Valsts, kas šajā gadījumā ir pasūtītājs, noteikusi, ka tālsatiksmes pasažieru pārvadājumiem no 1.jūlija viena kilometra tarifs visos maršrutos ir jāceļ līdz 2,2 santīmiem un jānosaka papildu 40 santīmus liels iekāpšanas maksājums, turklāt tarifs visā valstī visos maršrutos būs vienāds.
"Līdz gada beigām parāds sasniegtu 26 miljonus latu, bet 40 santīmus lielā iekāpšanas maksa un kilometra tarifa kāpums ļaus to deldēt līdz 21 miljonam latu. Šo papildu naudas summu jāpaspēj iekļaut šā gada budžeta labojumu projektā, kuru Saeima skatīs 17.jūlijā," saka Latvijas Pasažieru pārvadājumu asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs.
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir skaidri pateikts - valsts uzņemas pilnībā segt pasažieru pārvadātāju zaudējumus un izdevumus tālsatiksmē, rajonu pārvadājumos, rajonu pilsētās un 35% apmērā republikas pakļautības pilsētās. Lai izkļūtu no strupceļa, pārvadātāji patlaban ceļ biļešu cenu, vērtē iespēju samazināt reisu skaitu un prasa valstij maksāt to, kas solīts.
No tā, ka netiek pildītas likuma prasības, patlaban cieš pasažieri, visvairāk jau lauku cilvēki ar maziem naudas ienākumiem. Piemēram, vietējās satiksmes nav ceļa posmā Sigulda-Līgatne, un tur cilvēki 20 santīmu vietā par biļeti maksās 60 santīmus, jo tālsatiksmes autobusā būs jāmaksā 40 santīmu "iekāpšanas maksājums".
Valsts budžetā sabiedriskā transporta atbalstam šajā gadā ir paredzēti gandrīz 64,6 miljoni latu, tostarp autobusu pārvadājumu dotācijai - 33 miljoni latu. Eksperti atgādina - budžetā ir iekļauta par 11 miljoniem latu mazāka naudas summa, nekā pārvadātāji un pašvaldības prasīja. Ja arī prasītā nauda būtu piešķirta, līdz gada beigām, pēc šā brīža aprēķiniem, tāpat nepietiktu aptuveni 16 miljonu latu. Patlaban pasažieru pārvadātājiem valsts zaudējums vidēji sedz aptuveni 70% apmērā. Nelielajiem pārvadātājiem tie ir daži desmiti tūkstošu, bet lielajiem - simti tūkstoši latu ceturksnī.
"Daudzi pārvadātāji naudu aizņemas bankā, noformējot aizdevumu pret apgrozāmajiem līdzekļiem. Jāņem vērā, ka banka aizdos vienu, divas, bet maz ticams, ka trīs reizes," teic Salkazanovs. Viņš piebilst, ka dotācijas prognozē bija ierēķināta 65 - 70 santīmus liela dīzeļdegvielas cena, bet patlaban tā sasniegusi 87 santīmus par litru. "Kāpušas arī rezerves daļu cenas un remonta pakalpojumi. Pārvadātājiem nav citu iespēju, kā vien naudu aizņemties, bet bankas kredīta augstos procentus viņi iekļaus pašizmaksā un valstij tie būs jākompensē," tā Malkavs.
Autotransporta direkcijas valdes loceklis Adrians Ļubļins iepriekš teiktajam piekrīt un teic, ka šā gada pirmajā ceturksnī autobusu pasažieri maksājuši nedaudz vairāk par 40% no pakalpojuma faktiskajām izmaksām, turklāt šī maksa maršrutos atšķīrusies pat par 50%, tāpēc nolemts iet vidusceļu - veidot visiem pārvadātājiem vienotu tarifa noteikšanas kārtību. Patlaban cilvēki autobusos maksājot aptuveni pusi, bet vilcienos - 35% no biļetes cenas. Ļubļins arī piebilst - cilvēki autobusos brauc mazāk un tie, kas brauc, veic īsāku attālumu nekā agrāk. Brauciens ar tukšu autobusu maksā dārgāk nekā ar pilnu.
"Šis gads ir grūts ne tikai valsts budžetam, bet arī uzņēmējiem. Satiksmes ministrija patlaban gatavo valsts budžeta labojuma projektu, kurā prasīti vajadzīgie 21,9 miljoni latu. Ceru, ka izdosies atrast kompromisu starp valsts iespējām un uzņēmēju vajadzībām. Ja degvielas cenas kāpums būs negaidīti straujš, tad kā ārkārtas risinājumu pieļaujam atsevišķu autobusu maršrutu slēgšanu," tā Ļubļins.
Uzņēmēji valdības lēmumu par cenas kāpumu nekritizē, bet norāda uz solījumu nepildīšanu un pretimnākšanu dzelzceļa transportam. "Pirmajā ceturksnī valsts mums palika parādā 225 000 latu, tostarp aptuveni vienu ceturto daļu par pārvadājumiem vietējos maršrutos. Vēl jau pienākas solītā aptuveni četrus piecus procentus lielā peļņa. Mēs esam apturējuši investīciju programmu, nevaram celt algas. Domājam, kā izdzīvot. Starppilsētu maršrutos cenas no 1.jūlija kāps vidēji par 25%. Paredzam, ka būs mazāk pasažieru, tomēr ceram, ka kritums nebūs katastrofāls," tā Malkavs.
Viņš teic, ka biļete, piemēram, no Cēsīm līdz Rīgai pēc 1.jūlija maksās ne vairs 1,90 latus, bet 2,40 latus. Maršrutā Rīga-Sigulda cenas kāpums būs no viena lata līdz 1,60 latiem. Ļoti jūtams sadārdzinājums būs tiem cilvēkiem, kas ar starppilsētu autobusiem veica nelielus attālumus - 40 santīmu iekāpšanas maksājums biļeti jūtami sadārdzinās. Viņi būs ieinteresēti vairāk izmantot vietējo maršrutu autobusus.
SIA "Tukuma auto" valdes priekšsēdētājs Ilgvars Kalniņš norāda - ļoti jūtami dārgākas palikušas arī autobusu rezerves daļas. "Tukuma auto" biļetes cenu par aptuveni 25% celšot arī vietējiem reisiem. Līdz šim maršrutiem piemēroja atšķirīgus tarifus (2,9 - 3,2 santīmi kilometrā), taču patlaban visiem maršrutiem tas būs 3,5 santīmi kilometrā. Atsevišķiem tālsatiksmes maršrutiem, piemēram, Tukums-Rīga, cenas kāpums būs pat 46%. Tā līdz 1.jūlijam biļete uz Rīgu maksās 1,30 latus, bet vēlāk - jau 1,90 latus. Kalniņš norāda uz valsts nesamērojamo atbalstu dzelzceļa un autobusu transportam: "Pērn ceturtajā ceturksnī pa dzelzceļu pārvadāja 6,593 miljonus, bet ar autobusiem - aptuveni 49 miljonus pasažieru. Tātad astoņas reizes vairāk. Bet valsts dotācija dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem ir gandrīz tikpat liela kā autobusu pārvadātājiem."
Saistībā ar dīzeļdegvielas cenu pieaugumu un atbilstoši Autotransporta direkcijas norādījumiem no šā gada 1 jūlija līdz pat 25% pieaugs maksa par biļeti visos iekšzemes vilcienos, informē AS "Pasažieru vilciens". Braukšanas maksu mainīs iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, dīzeļvilcienu zonas tarifus maksimāli pietuvinot elektrificētās zonas tarifiem.
Ar 1.jūliju braukšanas maksu attālumā līdz 23 kilometriem nemainīs, attālumā no 24 līdz 50 kilometriem braukšanas maksa pieaugs par 1 - 20%, attālumā no 51 līdz 283 kilometriem braukšanas maksa pieaugs par 20 - 25%. Piemēram, biļetes cena no Rīgas līdz Jelgavai pieaugs par 12 santīmiem, no Rīgas līdz Tukumam - par 22 santīmiem, bet no Rīgas līdz Daugavpilij - par 67 santīmiem.
Tāpat no šā gada 1.jūlija tiks pārtraukta brīvdienu abonementa biļešu tirdzniecība.
