Tik daudz šo kaitēkļu nav novērots kopš pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigām.
Zemgales reģionā konstatēts, ka piemājas dārzos, kur parasti kartupeļus stāda gadu no gada, kartupeļu lapgrauzis invadējis līdz pat 100% kartupeļu ceru. Uz viena kartupeļu cera vietām barojas aptuveni 12 vaboles, bet ar olu dējumiem jau invadēti līdz 30% augu.
Agrajos kartupeļu stādījumos kartupeļu lapgrauža vaboles atrodamas arī Kurzemes reģionā, savukārt pārbaudēs Latgalē uz invadēta auga konstatēta viena līdz trīs vaboles.
Piemājas dārzos jāveic intensīva kartupeļu lapgrauža vaboļu savākšana un ierobežošana ar insekticīdiem. Kaitēkļa bīstamība palielināsies līdz ar masveida kāpuru šķilšanos.
VAAD informēja, ka regulāri jāapskata savi stādījumi - ne tikai kartupeļus, bet arī baklažāni un tomāti. Nelielos piemājas dārziņos vaboles var iznīcināt, tās nolasot, bet lielajos stādījumos nepieciešams pielietot augu aizsardzības līdzekļus.
VAAD konsultants Jānis Āboliņš sacīja, ka kritisks Kolorado vaboļu daudzums ir tad, ja tās nograuzušas 10-15% no lapu virsmas katrā piektajā kartupeļu cerā. Pašlaik daudzos laukos šis daudzums krietni pārsniegts.
Viņš prognozēja, ka šāds kaitēkļu līmenis var jūtami iespaidot kartupeļu ražu. Pašlaik ir svarīgi apstrādāt kartupeļu laukus ar insekticīdiem, kas ir vienīgais risinājums, kā ierobežot lapgraužus.
Iedzīvotāji informēja, ka Vaivaru pludmalē no jūras izskalots liels daudzums Kolorado vaboļu. Āboliņš skaidroja, ka, iestājoties siltam laikam, vaboles atstāj savas ziemošanas vietas un meklē kartupeļu laukus, bet brāzmainais vējš tās var iepūst jūrā. Jūras ūdenī kaitēkļi var izdzīvot trīs līdz četras dienas, tādēļ arī izskalotie lapgrauži ir bīstami.
Lielais Kolorado vaboļu skaits skaidrojams ar labvēlīgajiem laika apstākļiem pagājušajā vasarā - tās attīstījās daudz straujāk, un, pirms kaitēkļi devās ziemot, laukos vēl bija zaļi kartupeļu ceri, ar kuriem vaboles piebarojās un veiksmīgāk pārziemoja.
Kartupeļu lapgrauzim ir diezgan daudz dabīgo ienaidnieku. Olas iznīcina mārītes, zoofāgās blaktis, zeltactiņas. Tomēr dabisko ienaidnieku nozīme kartupeļu lapgrauža ierobežošanā ir neliela.
Visbiežāk kartupeļu lapgrauzis sastopams uz kartupeļiem un baklažāniem, retāk uz tomātiem un tabakas. Parasti kaitīgākie ir kāpuri, bet lakstus bojā arī pieaugušie īpatņi. Tikko no zemes izlīdušās jaunās lapiņas tiek nograuztas pilnībā, neskartas paliek tikai lapu resnākās dzīslas.
Latvijā gadā attīstās viena Kolorado vaboļu paaudze. Tās ziemo augsnē līdz metra dziļumam. Pavasarī, meklējot dīgstošos kartupeļus, vienā paņēmienā kaitēkļi var nolidot vairākus desmitus kilometrus. Karstā laikā vaboles var izdarīt tālus pārlidojumus un ar stipru vēju vai negaisa laikā izplatīties lielā attālumā.
Kaitēklis Latvijā sastopams kopš 1958.gada. Lapgrauža mātītes dēj olas kartupeļu lapu apakšpusē, retāk lapu virspusē. Viena mātīte izdēj 400-800 olas. Kāpuru attīstība ilgst 16-34 dienas, pēc tam tie augsnē 10-20 centimetru dziļumā iekūņojas. Apmēram augusta sākumā parādās jaunās vaboles, kas turpina grauzt jau daļēji nobriedušās kartupeļu lapas.
