Paneļdiskusijā "Ārpus Latvijas izglītību ieguvušo jauniešu iespējas Latvijas darba tirgū un valsts prioritātes attiecībā uz jaunajiem speciālistiem" Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciāliste Ligita Ļūmane atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad jaunietis, atgriežoties Latvijā un kādu laiku šeit dzīvojot, vēlāk tomēr atgriežas mītnes zemē. Kā galveno problēmu Ļūmane nosauca nepietiekamu darba samaksu. Tāpat repatrianti bieži saskaras ar dzīvesvietas problēmu - viņi ierodas Latvijā, bet nav, kur dzīvot. Valsts tiem, kas izbraukuši līdz 1990.gada 4.maijam, kādu laiku izmaksā nelielu pabalstu.
Diskusijā izkristalizējās atziņa, ka jaunieši nereti uzreiz vēlas saņemt augstu, bet savai pieredzei neatbilstošu atalgojumu. Personāla atlases uzņēmuma "CV Online" pārstāve Marija Maijere pastāstīja, ka darba devējiem tomēr svarīgāka par diploma prestižu ir potenciālā darbinieka pieredze. Tie, kuri pēc mācībām ārzemēs atgriezušies strādāt Latvijā, uzreiz vēlas saņemt augstu atalgojumu. Savukārt darba devējs raugās skeptiski, jo, pirmkārt, šim cilvēkam nav darba pieredzes, otrkārt, pārbraukušais, iespējams, pietiekami nezina pašreizējo situāciju valstī.
Eksperti norādīja, ka jauniešiem, kuri izskolojušies ārzemēs un atgriežas Latvijā strādāt, uzreiz nevajadzētu izvirzīt augstas prasības - jāsāk ar mazumiņu, bet laika gaitā, parādot un pierādot sevi, ir lielas iespējas karjeras izaugsmei.
Akadēmiskās informācijas centra pārstāve Baiba Ramiņa pastāstīja, ka lielākoties ārzemēs iegūtie diplomi Latvijā tiek atzīti, kārtību nosaka Lisabonas konvencija. Kā skaidroja Ramiņa, galvenais princips ir: ja, piemēram, ar attiecīgu vidusskolas atestātu jaunietis var stāties augstskolā savā mītnes zemē, tad tas būs iespējams arī Latvijā.
Pagaidām nenoregulēta ir kārtība, kā Latvijā mācības var turpināt tie bērni, kuri savā mītnes zemē skolojas latviešu skolās. Kā skaidroja eksperti, visbiežāk šādi gadījumi tiek izskatīti individuāli, vērtējot bērna atzīmes un zināšanas. Tāpat daudzi skolotāji ir pretimnākoši un sniedz privātas konsultācijas, pieredzē dalījās diskusijas dalībnieki.
Diskusijā tika secināts, ka ir ļoti svarīgi, lai paši izbraukušie būtu aktīvi, uzrunātu Latvijas institūcijas un stāstītu par savām vajadzībām. "Kamēr izbraukušie tautieši nerunā, neviens šeit, Latvijā, nevar zināt, kas latviešiem ārzemēs ir vajadzīgs un kā mēs varam palīdzēt. Nedodiet mums mieru un mēs strādāsim un pildīsim savus pienākumus," skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Vineta Ernstsone.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Ļūmane pastāstīja, ka repatrianti ir ļoti dažādi - kāds Latvijā atgriežas optimistiski noskaņots un gatavs pieņemt situāciju, kāda tā ir, savukārt citi ir ļoti kritiski noskaņoti un apgalvo, ka "šeit viss ir slikti". Tomēr latvieši vienmēr ir atvērti un gatavi palīdzēt, uzsvēra Ļūmane, nepiekrītot tradicionālajam tipiskā latvieša raksturojumam - skops un skaudīgs. "Mana pieredze rāda, ka patiesībā, ja latvieti uzrunā, mēs nesavtīgi esam gatavi palīdzēt," norādīja Ļūmane.
Savukārt Biznesa vadības koledžas pārstāve Ineta Kristovska pauda uzskatu, ka latviešus nevar dalīt ārzemju latviešos un Latvijas latviešos. "Mūsu ir maz, un mēs nedrīkstam šķelt savu nāciju," uzsvēra Kirstovska, norādot, ka ir vērts cīnīties par katru latvieti.
Diskusiju vēroja un tajā iesaistījās arī ārzemju latvieši. Eksperti atbildēja uz viņu jautājumiem, deva vērtīgus padomus, kā arī sniedza nepieciešamo informāciju, lai interesējošais jautājums tiktu atrisināts.
Ekspertu diskusija bija viens no pēdējiem "Tautiešu mēneša 2008" pasākumiem. Šovakar plkst.19 Rīgas Latviešu biedrības namā notiks noslēguma pasākums, kurā uzstāsies arī leģendārā grupa "Čikāgas piecīši".