No 1.oktobra dabasgāzes tarifi pieaugs vidēji par 38%

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām palielināsies par 60%, bet rūpnieciskajiem lietotājiem - no 32% līdz 40% atkarībā no patēriņa apjoma, sacīja Andrējeva.

SPRK vērtēšanas rezultātā tarifu projektā ietvertās izmaksas samazinātas par 14 miljoniem latu. SPRK izmaiņas sākotnējā tarifu projektā panāca, pieprasot LG samazināt gāzes iepirkuma finansēšanas izmaksas un pakalpojumu sniegšanas izmaksas.

Dabasgāzes tarifu sadārdzinājuma galvenais iemesls, kas veido gandrīz 90% no kopējā pieauguma, ir dabasgāzes importa cenas kāpums, ko nosaka dramatiskais naftas produktu cenas pieaugums pasaules tirgū. Atlikušos aptuveni 10% no pieauguma kopapjoma veido LG izmaksu pieaugums.

Dabasgāzes importa cena ir tiešā veidā atkarīga no izmaiņām naftas un naftas produktu tirgū. Reālā dabasgāzes importa cena jau kopš šī gada sākuma pārsniedz pašreizējos tarifos ietverto, tādējādi visu vasaru Latvijas iedzīvotāji par gāzi maksā mazāk nekā iepriekš, skaidroja SPRK vadītāja. Ja naftas produktu cenas tirgū samazināsies, saruks arī gāzes tarifi.

Līdz ar jauno tarifu apstiprināšanu būtiskas izmaiņas veiktas tarifu struktūrā - ir atcelta abonēšanas maksa visām lietotāju grupām, tātad turpmāk visi gāzes lietotāji maksās tikai par faktiski patērēto dabasgāzi.

Katrai dabasgāzes patēriņa grupai ir noteikts atšķirīgs tarifs. Piemēram, mājsaimniecībai, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai un kuras patēriņš ir aptuveni četri kubikmetri, faktiskie maksājumi par gāzi pieaugs no 1,57 latiem līdz 2,08 latiem mēnesī, tas ir - par 0,51 latu. Mājsaimniecībai, kas dabasgāzi izmanto apkurei un kuras patēriņš ir aptuveni 250 kubikmetri mēnesī, faktiskie maksājumi pieaugs no 50,69 latiem līdz 85,23 latiem mēnesī, tas ir - par 34,54 latiem mēnesī.

Lai novērstu LG iespēju gūt papildu peļņu no valūtas kursa un naftas produktu cenu svārstībām, noteikts, ka piemērojamo dabasgāzes tirdzniecības cenu gāzes piegādātājs aprēķina katram mēnesim atsevišķi. Turklāt LG ir pienākums regulāri informēt lietotājus par piemērojami dabasgāzes tirdzniecības cenu un tai atbilstošo tarifu norēķinos par gāzi - iedzīvotājus reizi pusgadā, bet lielos patērētājus - reizi mēnesī, vienlaikus publicējot dabasgāzes tirdzniecības cenas prognozi nākamajiem diviem mēnešiem.

Preses konferences gaitā Andrējeva pauda cerību, ka šodien apstiprinātie tarifi varētu būt spēkā divus gadus.

Tomēr LG prezidents Adrians Dāvis bija neapmierināts ar apstiprinātajiem tarifiem un norādīja, ka pieņemtais dabasgāzes tarifs ir pārāk mazs. Pēc viņa teiktā, jau nākamajā gadā LG varētu prasīt jaunu tarifu pieaugumu.

Dāvis norādīja, ka zemo tarifu dēļ LG vairs nevarēs ieguldīt pietiekami lielus finanšu līdzekļus uzņēmuma attīstībā, tomēr Andrējeva uzsvēra, ka jāņem vērā ekonomiskā situācija valstī un "nevar uzlikt tādus tarifus, ko cilvēki nespēj nomaksāt".

Andrējeva prognozēja, ka jaunie dabasgāzes tarifi inflāciju varētu palielināt par 0,3 procentpunktiem.

"Tā kā nav iespējams iespaidot naftas un gāzes tirgu, bet naftas cenu pieauguma prognozes ir nepatīkamas, Latvijai pilnvērtīgāk jāizmanto alternatīvie energoresursi, kā arī jāpalielina energoefektivitāte," sacīja LG vadītājs.

Dāvis uzsvēra, ka LG nav apmierināta ar SPRK lēmumu arī attiecībā uz tarifu spēkā stāšanās laiku, jo tādējādi uzņēmumam līdz 1.oktobrim nāksies strādāt ar zaudējumiem, kas samazinās LG peļņu. "Ja LG neiegūs saprātīgu peļņu, uzņēmums nevarēs pietiekami daudz līdzekļus ieguldīt attīstībā un tādējādi tas var negatīvi ietekmēt visus Latvijas iedzīvotājus," sacīja Dāvis.

Viņš arī norādīja, ka LG iepriekš plānojusi izveidot gāzes vadus uz Latgali, Gulbeni, Alūksni, Ventspili, Talsiem un Kuldīgu, bet mazo tarifu dēļ, kas negatīvi ietekmēs uzņēmuma peļņu, šos plānus tuvākajā laikā nebūs iespējams realizēt. LG vairs nevarēs pietiekami investēt modernizācijā un attīstībā, tāpēc vairāk būs jāiegulda drošībā.

Paužot savu sašutumu par SPRK lēmumu, Dāvis sacīja: "Iestājoties Eiropas Savienībā, esam atgriezušies pie sociālisma, kad arī visas cenas tika regulētas, nevis tās noteica brīvais tirgus. Valsts attīstība var notikt arī šādi, tikai daudz lēnākos tempos."

Kā ziņots, LG iesniegtais tarifu projektu paredzēja par 57% līdz 71% palielināt tarifu mājsaimniecībām un klientiem ar dabasgāzes patēriņu līdz 25 000 kubikmetru. Savukārt rūpnieciskajiem dabasgāzes lietotājiem tarifu pieaugums tika prasīts par 24% līdz 36%.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja LG preses sekretārs Vinsents Makaris, mājsaimniecībām pieaugums ir lielāks, jo patlaban tām ir piemēroti tarifi pie zemākas mazuta kotācijas nekā rūpnieciskajiem klientiem, - attiecīgi 310 dolāri par tonnu un 400 dolāri par tonnu.

Minētais tarifu pieaugums bija paredzams, ja mazuta cenas saglabāsies 500 dolāru par tonnu līmenī.

No šī gada ir izlīdzinātas dabasgāzes piegādes cenas no Krievijas ar Eiropas Savienības vidējām tirgus cenām. Tomēr daudz būtiskāka ietekme ir strauji augušajām naftas un tās produktu cenām pasaulē, pie kurām ir piesaistīta dabasgāzes iepirkuma cena. No patlaban spēkā esošajiem tarifiem aptuveni 80% izmaksu ir iepirkuma cena, iepriekš skaidroja Makaris.

Ja pagājušā gada janvārī vidējā iepriekšējo sešu mēnešu mazuta cena bija aptuveni 275 dolāri par tonnu, tad šī gada aprīlī tā strauji tuvojās 500 dolāriem par tonnu. Naftas cena 2007.gada sākuma bija aptuveni 50 dolāri par barelu, šā gada sākumā pirmo reizi pārsniedza 100 dolāru atzīmi, bet nesen sasniedza kārtējo rekordu virs 147 ASV dolāriem par barelu.

Naftas tirgus ietekmē dabasgāzes cenas ir augušas visā Eiropā, tomēr, neskatoties uz gaidāmo tarifu pieaugumu, dabasgāzes cena Latvijā saglabās konkurētspēju gan ar citām Eiropas valstīm, gan ar citiem energoresursiem Latvijā.

Straujo mājsaimniecības tarifu pieaugumu ietekmē ne vien augstās naftas produktu cenas un atšķirīgās piemērotās mazuta kotācijas pašlaik spēkā esošajiem tarifiem, bet arī pieaugošās sadales pakalpojumu izmaksas, ko ietekmē augstā inflācija, augošās sistēmas uzturēšanas izmaksas un nepieciešamība sākt skaitītāju nomaiņu, kas prasīs ievērojamas investīcijas vairāku gadu garumā.