Daugavpils dīķī izmakšķerē piranju

Latvijas ūdeņiem neraksturīgu zivi pirms dažām dienām, atpūšoties pie dīķa Ķīmiķu rajonā, izmakšķerējuši daugavpilieši Sveta un Sergejs Demjohins un Karina Polunina. Vēlāk zivs aiznesta uz Latgales zoodārzu, kur tā iziet atveseļošanās kursu. Ja zivs izdzīvos, tai, visdrīzāk, tiks sarūpēts atsevišķs akvārijs, norāda Latgales zoodārza direktors Mihils Pupiņš.

Velkot krastā pieķērušos zivi, atpūtnieki sākumā nodomājuši, ka uzķērusies aptuveni 15 centimetrus gara karūsa. Ņemot zivi no āķa, makšķernieki ar izbrīnu konstatējuši, ka "karūsai" ir pārāk asi zobi un patiesībā tā neatgādina nevienu no Latvijā izplatītajām zivju sugām. Liels bijis atpūtnieku pārsteigums, kad, atnesot lomu uz Latgales zoodārzu, izrādījies, ka uz āķa ar parastu slieku noķertā zivs ir Dienvidamerikas ūdenskrātuvēs izplatītā Piranja Pygocentrus.

Pieaugusi piranja var sasniegt pat 30 centimetru garumu. Tā kā brīvā dabā piranjas dzīvo baros un tām ir asi zobi, tās ir nopietns drauds cilvēkiem, sacīja Pupiņš.

Viņš pieļāva iespēju, ka piranja dīķī nokļuvusi no kāda akvārija. Piranjas brīvā dabā dzīvo baros, tādēļ arī parasti tās tiek tirgotas grupām. Pirms vairākiem gadiem kāds cilvēks, iespējams, iegādājies piranju grupu - piecas līdz desmit nelielas, divus līdz trīs centimetrus garas zivtiņas. Ar laiku, iespējams, izdzīvojušas apmēram trīs vai piecas zivis, kurām nepieciešama nopietna aprūpe, - zivis regulāri jābaro un jātīra akvārijs. Iespējams, šie pienākumi piranju saimniekam apnikuši un viņš nolēmis izlaist zivis tuvējā ūdenskrātuvē.

Pupiņš pieļāva iespēju, ka dīķī varētu būt vēl vairākas piranjas. Viņaprāt, īpašus draudus peldētājiem tās nevarot radīt, bet īpaši omulīgi, peldoties dīķī, kurā, iespējams, dzīvo piranjas, arī nevar justies.

Porohovkas dīķī palikušās piranjas, ja tādas ir, salīdzinoši aukstajā Latvijas ziemā diez vai izdzīvos, prognozēja Pupiņš.