Labie laika apstākļi Rīgā ļauj pilnībā novērot daļēju Saules aptumsumu

Saules aptumsuma maksimālā fāze plkst.12.51 bija pilnībā redzama - Saule bija daļēji aizsegta un izskatījās kā pīrādziņš, pastāstīja Gills, paužot gandarījumu gan par ideālajiem laika apstākļiem, gan par Saules aptumsuma vērotāju interesi.

Šodien daļēju Saules aptumsumu bija iespēja vērot pie AS "Hansabanka" centrālās ēkas Ķīpsalā un Latvijas Universitātes (LU) centrālās ēkas astronomiskajā tornī.

Kā pastāstīja "Hansabankas" sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Svilāns, Astronomijas attīstības fonda mobilās observatorijas organizētā daļējā Saules aptumsuma vērošana izpelnījusies lielu interesi gan no iedzīvotāju, gan plašsaziņas līdzekļu, gan ekspertu puses - pasākumu apmeklējuši apmēram 100 cilvēki. Arī patlaban rindā pie teleskopiem, lai vērotu Sauli, stāv vairāki cilvēki, pastāstīja Svilāns.

Svilāns pauda prieku, ka par zinātniskiem jautājumiem interesējas arī jaunākā paaudze: "Bērnus arvien vairāk piesaista ne tikai izklaidējoši, bet arī zinātniski izglītojoši pasākumi," norādīja Svilāns.

Daļējā Saules aptumsuma vērošana patlaban vēl iespējama arī LU astronomiskajā tornī - tur gan neesot bijis tik daudz apmeklētāju kā pie "Hansabankas", pastāstīja Gills, piebilstot, ka tornī ir mazāk vietas.

Gills šodien pārmaiņus uzturējies gan pie "Hansabankas", gan LU tornī.

Kā stāstīja Gills, iedzīvotāji interesējas par to, kā notiek Saules aptumsums, kāda ir atšķirība starp pilno un daļējo aptumsumu, kā tas ietekmē cilvēku veselību.

Latvijas delegācijai, kas devās uz Krieviju, Altaju, lai vērotu pilnu Saules aptumsumu, ar laika apstākļiem nav tik ļoti paveicies, pastāstīja Gills.

"Ar delegāciju sazināmies ar īsziņu starpniecību, un turp devušies pastāstīja, ka laika apstākļi Altajā esot mainīgi - no rīta bija apmācies, bet tagad ir noskaidrojies. Vēl nevar zināt, kāds laiks būs brīdī, kad notiks pilns Saules aptumsums. Par to uzzināsim vakarā, kad atkal sazināsimies ar latviešu delegāciju," informēja Astronomijas biedrības pārstāvis.

Gills pastāstīja, ka arī pēc diviem gadiem, kad Latvijā būs vērojams daļējs Saules aptumsums, tiks organizēti vērošanas pasākumi. "Tiesa, nākamais daļējais Saules aptumsums būs ziemā, proti, 2011.gada 4.janvārī, tāpēc nevar zināt, vai laika apstākļi būs tik labvēlīgi vērošanai," piebilda Gills.

Saules aptumsumi notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā atkarībā no aptumsuma fāzes Saule vizuāli atgādina apli ar nelielu robu - tā izskatās pēc pīrāga vai sirpja.

Latvijā daļējie Saules aptumsumi ir novērojami reizi divos četros gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija novērojams 2006.gada 29.martā, bet nākamais būs novērojams tikai pēc divarpus gadiem, proti, 2011.gada 4.janvārī.

Savukārt pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā pilns Saules aptumsums bija novērojams 1954.gadā, bet nākamais būs novērojams tikai 2142.gadā.