Atrasta jauna sugu paradīze

Tikai 130 kilometru no Surinamas galvaspilsētas Paramaribo starptautiskas vides aizsardzības ekspedīcijas dalībnieki uzgājuši 24 zivju, varžu, vaboļu un skudru sugas, kas, kā tiek uzskatīts, līdz šim zinātniekiem nav pazīstamas. Speciālisti jau brīdinājuši, ka Nasauas plato un Lelijas kalnos, iespējams, dzīvo vēl daudzi unikāli faunas pārstāvji, taču viņu eksistenci apdraud nelegālo zeltraču aktivitātes.

Pavisam ASV bezpeļņas vides aizsardzības organizācijas Conservation International vadībā veiktas divas ekspedīcijas – 2005. un 2006. gadā, taču tikai tagad beidzot apkopoti pētījumu rezultāti, kas iesniegti Surinamas valdībai, vēsta AP. Viena no ekspedīcijas vadītājām Līenna Alonso ir sajūsmā.

"Kad jūs dodaties uz tik maz pētītām un nomaļām vietām, tad parasti cerat atrast kādu jaunu sugu, taču parasti tie ir insekti," viņa sacījusi telefonsarunā ar Reuters, uzsverot, ka šoreiz izdevies atklāt ne tikai vienu skudru sugu, bet arī jaunas varžu un zivju sugas.

Īpašu interesi izraisījusi Atelopus ģintij piederošā varde – tā ir purpurkrāsas, turklāt fluorescējoša. Pārbaudot visdažādākās zinātniskās publikācijas, ekspedīcijas dalībnieki secinājuši, ka līdz šim šāda radība nav aprakstīta, tātad, visticamāk, ir jauna suga. Dažas no jaunatklāto zivju sugām ir pēc izmēriem ļoti niecīgas, atzinuši ekspedīcijas dalībnieki, vienlaikus uzsverot, ka tas nemazina atklājuma nozīmi.

Zinātnieki gandrīz gadu pārbaudījuši savu pētījumu rezultātus un konstatējuši, ka 27 no viņu novērotajām dzīvnieku sugām dzīvo tikai šajā reģionā. Viens no lielākajiem pārdzīvojumiem bijusi bruņām klātā sama (Hartiella crassicauda) novērošana. Pēdējo reizi šī zivs bija redzēta pirms aptuveni 50 gadiem, un tika uzskatīts, ka tā ir izmirusi, jo nelegālo zeltraču arteļu darbības rezultātā piesārņotas upes, kurās šīs zivis dzīvo. Pavisam ekspedīcija atradusi 467 dzīvnieku pasaules pārstāvjus – sākot ar lielajiem kaķiem (panterām un pumām) un beidzot ar pērtiķiem, abiniekiem, sikspārņiem un kukaiņiem.

"Šis ir pilnībā neizpētīts reģions: te dzīvo daudz jaunu sugu un ne mazums tādu, kas vēl nav atklātas. Mūsu pētījums kļūs par svarīgu komponentu, lai saprastu, kā panākt Surinamas ekonomisko attīstību, vienlaikus aizsargājot šīs valsts īpaši vērtīgos dabas resursus," sacījusi L. Alonso, neaizmirstot piebilst, ka ekspedīcijas, kurās piedalījās 13 zinātnieki, finansiāli atbalstījušas divas lielas Surinamas derīgo izrakteņu ieguves kompānijas.

Viena no tām specializējas zelta, bet otra boksītu (no tiem ražo alumīniju) ieguvē. L. Alonso izteikusi cerību, ka vismaz šīs divas kompānijas atteiksies no neskarto reģionu industrializācijas, taču Reuters izsaka bažas, ka to vietā var nākt citi zemes dzīļu racēji, kuriem fakts, ka reģionā mīt unikālas dzīvnieku sugas, neliksies diez ko svarīgs. Aģentūra AP piebilst, ka 80% no Surinamas teritorijas klāj biezi tropiskie meži, taču tas nav traucēklis tūkstošiem brazīliešu un surinamiešu šajā reģionā nodarboties ar nelegālu zelta ieguvi, kas rada dzīvsudraba piesārņojumu, kas apdraud ne tikai unikālo fonu un faunu, bet arī kalnainā reģiona pamatiedzīvotājus, kuri joprojām ir īsti dabas bērni.