Foto: TVNET
Krievijas valsts programma, lai sekmētu ārzemēs dzīvojošo tautiešu labprātīgu pārcelšanos, sāk īstenoties arī Latvijā. Trešdien pirmie astoņi Latvijas iedzīvotāji, kuri jau šonedēļ pārcelsies uz pastāvīgu dzīvi Kaļiņingradā, no Krievijas vēstnieka Latvijā Viktora Kaļužnija rokām saņēma pārcelšanās dokumentus un laba vēlējumus.
"Mani nebiedē nekas, esmu pilnīgi pārliecināta, ka man veiksies," Neatkarīgajai sacīja Natālija Čerepanova, kas uz Kaļiņingradu dosies kopā ar savu piecus gadus veco dēlēnu Artēmiju. Galvenais iemesls, kāpēc gados jaunā sieviete nolēmusi spert šādu izšķirīgu soli, ir nespēja sevi pilnībā realizēt Latvijā. Viņai ir ekonomistes izglītība, taču darbu savā profesijā nav varējusi atrast nepietiekamās valsts valodas prasmes dēļ. Natālija arī vēlas, lai viņas dēls mācītos krievu valodā. "Kaļiņingradas apgabals ir ļoti skaists, klimats līdzīgs Latvijai, jūra, turklāt apgabals pašlaik ļoti attīstās, tur ienāk investīcijas," ar pārliecību saka N. Čerepanova.
Ronču ģimene lēmumu pārcelties uz dzīvi Krievijā pieņēmusi jau pirms četriem gadiem – tā nav bijusi pēkšņa izšķiršanās. "Mēs tāpat katru gadu braucām uz Kaļiņingradu, tur dzīvo mūsu radinieki, ģimenē izlēmām, ka mēs varētu sākt jaunu dzīvi tur," stāsta Anna Ronča. Viņa ir nepilsone, bet vīrs un abi dēli – Latvijas pilsoņi. Viens dēls sācis studijas Krievijā. Pārcelšanās pabalsts (ap 1500 latu), ko tautiešiem izmaksā Krievijas valdība šīs programmas ietvaros, bijis papildu motivācija. Tas gan nav pietiekams, lai iegādātos dzīvokli, bet par to Ronču ģimene nesatraucas. "Mēs taču braucam strādāt, paši par sevi varēsim parūpēties," uzsvēra Anna.
Saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu par sadarbību un atbalstu ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem, kuri labprātīgi vēlas pārcelties uz Krieviju, Kaļiņingradas apgabals ir viens no prioritārajiem ieceļotāju izmitināšanas reģioniem. Ja persona vēlas pārcelties uz šo apgabalu, tai un arī tās ģimenes locekļiem pienākas valsts garantijas un sociālais atbalsts, kas tiek segts no Krievijas valsts budžeta.
Pašlaik Krievijas migrācijas dienestā Latvijā jau ir reģistrēti 253 programmas dalībnieki, bet kopā ar viņu ģimenes locekļiem – 463 cilvēki. 97 no šiem cilvēkiem izvēlējušies tieši Kaļiņingradas apgabalu kā sev tīkamāko nākamo dzīves vietu – 17 no viņiem ir Krievijas pilsoņi, 51 – Latvijas pilsonis, 29 – nepilsoņi. Pēc dokumentu nokārtošanas uz Kaļiņingradu kopumā plāno izbraukt 282 Latvijas iedzīvotāji.
Teritorijas, uz kurām var pārcelties ārzemēs dzīvojošie Krievijas tautieši, programmas ietvaros dalītas divās – A un B kategorijās. A kategorijas teritorijas ir Krievijai stratēģiski svarīgas pierobežas zonas, kurās vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, B kategorijā ietilpst apgabali, kur tiek realizēti plaši investīciju projekti un kur trūkst darbaspēka.
Latvijas Krievu kopienas prezidents Vjačeslavs Altuhovs Neatkarīgajai pozitīvi vērtēja šo programmu, jo tā dod iespēju cilvēkiem realizēt savus mērķus – rast labākus dzīves apstākļus, piepildīt emocionālas vēlmes. "Tiesa, Kaļiņingrada pašlaik ir pievilcīga vieta dzīvei, tur viss attīstās, tomēr ir cilvēki, kuri izteikuši vēlmi doties uz centrālo Krieviju, Volgu, arī Sibīriju, un arī tur tiek piedāvāta dzīves vieta, darbs un pat pieklājīgs atalgojums. Ja cilvēkam tur dzīvo radinieki, tas ir papildu pluss," saka V. Altuhovs.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka laika posmā no 2004. gada līdz šāgada maijam no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi Krievijā pārcēlušies 2059 cilvēki.