Ieskats Rīgas svētku pirmajā dienā

Šogad īpaša vērība svētkos pievērsta Rīgas parkiem un dārziem. Tā kā par pilsētas zaļāko daļu uzskatāma klusā Pārdaugava, svinību pirmajā vakarā viesus aicināja Arkādijas parks.

Mazliet drēgnais vakars, vieglas lietus migliņas aprasots, tomēr spējis pulcēt Mārupītes krastos krietnu ļaužu pulciņu. Uz tiltiņiem iekārtojušies dažādu mūzu kalpi. Jāņa Anmaņa vadībā lieliem un maziem ļauts izbaudīt krāsu un papīra un reizēm arī sevis paša nomālēšanas priekus. Tepat nelielā izstādē zem krāsainiem saules/lietus-sargiem izvietotas mākslinieces Birutas Delles gleznas.

Pie Teātra tiltiņa garā rindā sastājuši tie, kuri vēlas uzlaikot parūkas un greznās balles kleitas, bet uz Mīlas tiltiņa katram iespēja noskaidrot, kas gaidīs nākamajā gadā un pie labas sagadīšanās tikt arī pie nejaušas konsultācijas no garāmejoša dziednieka-āderu zinātāja. Bet nodegušā un nojauktā kinoteātra vieta nolīdzināta, pa to lēni ripinās bērīša vilkts pajūgs.

Pļaviņā uzcelta estrāde, kas ļauj ieklausīties un ielūkoties Pārdaugavas iedvesmoto darbos – izskan Arkādijas mīļotāja Ojāra Vācieša balss ieraksti, uz ekrāna slīd Jāņa Akuratera muzeja darbinieku sarūpēti materiāli, vakaru siltāku padara Ievas Akurateres, Haralda Sīmaņa un Jura Kulakova dziedātās dziesmas un 2ANNU sarūpētas īsfilmas.

Pēc deviņiem vecpilsētu pieskandina torņu mūzika, pārmaiņus no Melngalvju nama terases, Domes ēkas un Pēterbaznīcas augstumiem skanoša. Par to var pateikties kvartetam Shady Brass Q, Profesionālajam pūtēju orķestrim Rīga, baroka mūziķiem no Tallinas Tubae Revalienses un zvanu korim Campanella.

Restaurētā viduslaiku un renesanses tradīcija, rīdziniekus un pilsētas viesus priecē ne pirmoreiz. Reiz taurētāji Rīgas torņos iedzīvotājiem ziņoja par svētkiem un svētdienām, ugunsgrēkiem, plūdiem vai uzbrukumu pilsētai, tagad atlikusi vairs tikai tradīcijas skaistā un svinīgā noskaņa, kas tiek papildināta ar nostāstiem un vēsturiskiem faktiem par Rīgas torņiem.

Nedaudz vēlāk šī gada svētku pilsētas galveno muzikālo zonu – Vērmanes dārzu pieskandē ar mazliet tuvāku vēstures posmu saistīta mūzika. Programmā „Sen to Rīgu daudzināja, nu to Rīgu ieraudzīju” Vidzemes kamerorķestra, mākslinieciskā vadītāja Andra Veismaņa un Latvijā pazīstamu mākslinieku interpretācijā izskan mūzika no skatītāju iemīļotām kino filmām. Paralēli mūzikai, uz lielā ekrāna slīd sakompilēti video fragmenti un aktieru balsis mijas ar dzīvo izpildījumu uz skatuves.

Temperamentīgie valši un tango no filmām „Pie bagātās kundzes”, „Ceplis”, „Klāvs Mārtiņa dēls”, liriskās „Ezera sonātes” noskaņas un brašās no „Vella kalpiem”, un vēl daudzas citas ļauj ikvienam atsaukt atmiņā sen vai pavisam nesen vērotus latviešu kino šedevrus, kuru muzikālo materiālu veidojuši komponisti – Marģeris Zariņš, Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Romualds Kalsons, Ringolds Ore u.c.