Esplanādē apgleznoti un neapgleznoti bērni un pieaugušie ļāvās milzu spēļu priekam. Arī Bastejkalnā jeb – kā tas uz dienu pārdēvēts – Pasaku kalnā, pulcējās lieli un mazi. Kalna gliemežnīcas celiņam vijoties, uz taciņu krustpunkta varēja sastapt pat glūnīgu vilku un jau mazliet tālāk – princesi. Tā, pamīšus kārtotas, viena otru nomainīja pasaku tēlu figūras. Uz katra stūra pa stāstam, teikai, pasaki, kas tā vien aicina piesēst un ieklausīties. Tiesa – tie gan bija pasaku lasījumi-ieraksti, bet noteiktās dienas stundās kalna galā norisinājās arī dzīvīgākas aktivitātes, kurās sanākušos iesaistīja neatkarīgā teātra mākslinieku apvienība Umka.lv.
Bet par vakara un arī svētku grandiozāko pasākumu kļuva to noslēdzošais posms – uguņotāju sacensības, kas mijās ar paralēli notiekošo, ne mazāk ugunīgo piektā Latvijas Salsas Festivāla 2008 noslēguma ballīti. Tajā, uguņošanas starplaikos, dejotprasmi apliecināja gan Aisha, gan M.Freimanis, gan citas Latvijas nu jau deju zvaigznes, kā arī profesionāļi – salsas dejotāji no Latvijas un viesi no Dominikānas Republikas, Anglijas, Spānijas, Somijas, Polijas, Kubas. Salsas orķestra un viesdīdžeju vadībā dejas soļus izmēģināja arī ne viens vien skatītājs.
Uguņošanas sacensībām, kas Rīgas svētku ietvaros norisinājās otro gadu, šogad kvalificējās astoņi dažādi Latvijas pirotehnikas uzņēmumi – „Rīgas Pirotehnika”, „Ugunsmeistars”, „Oda Lux”, „Svētku aģentūra”, „Ugunsdārzi”, „Uguņošanas mākslas studija”, „Petarde” un „Ugunspuķes”.
Sacensību vērotājiem tas bija ne vien krāšņs svētku programmas noslēgums, bet arī iespēja izvēlēties uguņošanas meistaru gadumijas svinībām Bastejkalnā. To skatītāji klātienē vai pie TV ekrāniem varēja izdarīt ar telefoniska balsojuma palīdzību.
Uguņotāju fantāzijai robežas nosprauda vien laika limits – ne mazāk par trim minūtēm, kas uguņošanas priekus (ieskaitot muzikālās pauzes) skatītājiem ļāva baudīt teju stundas garumā.
Krāsainas ugunspuķes, zelta lietus un strūklakas, sirdis un daudzi abstrakti zīmējumi uzdzirkstīja pret tumšajām debesīm. Lielu lomu, līdztekus zīmējumam, spēlēja arī uguņotāju izvēlētais muzikālais pavadījums. Gribētos pat apgalvot, ka puse skatītāju balsu tika mūzikai. Ja citkārt to varbūt ievēroja retais, tad šoreiz, rodot iespēju salīdzināt vairākus paraugdemonstrējumus pēc kārtas, mūzika un tās saskaņa ar vizuālo performanci, kļuva par vienu no būtiskākajiem izvēles katalizatoriem. Skatītāji, vienotā kopkorī dungoja līdzi Prāta Vētras „Lidmašīnām”, Pērkona „Balādei par gulbi” un Z.Liepiņa „Zibsnī zvaigznes”, jaunās paaudzes jūsmu izpelnījās Sepultura’s pavadījums uguns mēlēm, bet vecākās paaudzes priekam tika klasiskās mūzikas motīvi. Pagaidām atliek vien minēt, kāda būs skatītāju izvēle un kāda mūzika ievadīs 2009.gadu.
Svētku apskats tiks papildināts ar fotoreportāžu!
