Svētku kulminācijas pasākumus – Sadziedāšanos krastmalā ar Rīgas teātru aktieriem apmeklēja aptuveni 15 000 cilvēku, savukārt Rīgas svētku Uguņotāju sacensības pulcēja vismaz 20 000 cilvēku. Apmēram 15 000 cilvēku izspēlēja Rīgas svētku Lielo spēli.
Svētku organizatori ir gandarīti par rīdzinieku un pilsētas viesu aktivitāti apmeklējot un iesaistoties dažādos pasākumos un uzskata, ka svētki ir izdevušies veiksmīgi. Kā uzsvēra Rīgas mērs Jānis Birks: „Ļoti priecē tas, ka Rīgas svētku laikā cilvēki ne vien vēroja, bet arī iesaistījās pasākumos, padarot tos personiskākus. Es gribētu akcentēt Jūgendstila svētkus Alberta ielā, kas bija atraktīvi un pārdomāti, un palīdzēja Rīgai sevi vēlreiz pieteikt kā Jūgendstila galvaspilsētu. Vēlos pateikt lielu paldies visiem dalībniekiem, organizētājiem, atbalstītājiem un pārējiem, bez kuru palīdzības šie svētki nebūtu izdevušies tik daudzveidīgi un krāšņi.”
„Svētki parādīja, ka Rīgas zaļajiem stūrīšiem – parkiem un dārziem - ir būtiska loma rīdzinieku un pilsētas viesu atpūtas organizēšanā,” uzskata Rīgas domes Kultūras departamenta vadītāja Diāna Čivle. „Gandarījums, ka pagājušā gada svētki, kas aizritēja ūdens zīmē rosinājuši pasākumu organizatoru izdomu un arī šogad liela daļa svētku pasākumu norisinājās tieši uz ūdens. Arī dažādu sportisko aktivitāšu pieaugums, turklāt ar iespējami plašu svētku apmeklētāju iesaisti, ir apsveicams, jo ne katru dienu rīdziniekiem ir dota iespēja sportot pašā pilsētas centrā svaigā gaisā.”
„Rīgas svētki ar katru gadu piesaista arvien lielāku interesi. Šogad, manuprāt, mums izdevās radīt svētku prieku visiem, kas vēlējās to sajust,” stāsta svētku producents Mārcis Gulbis. „Priecīgi cilvēki Rīgā - dejojot salsas ritmos, iejūtoties 100 gadus senos notikumos Alberta ielā vai klausoties pasakas Bastejkalnā, dziedot ar aktieriem vai vērojot Latvijas pirotehniķu sacensības, spēlējot basketbolu, strītbolu vai skatoties spēkavīru šovu - tādi atmiņā paliks šie svētki. Plašajā trīs dienu norisē nu jau ir praktiski neiespējami apmeklēt pilnīgi visus svētku pasākumus, taču Rīgas svētku unikalitāte ir plašais piedāvājuma spektrs, ļaujot katram pašam izvēlēties saistošākos pasākumus. Ar katru gadu programma kļūst plašāka, svētku sagatavošanā iesaistās arvien jauni cilvēki. Ir prieks, ka Rīgas svētki rīdziniekiem ir vajadzīgi.”
Par Rīgas svētku kulminācijas brīdi kļuva gandrīz pusstundu garā uguņošana 11.novembra krastmalā, kur savu māku rādīja astoņi Latvijas labākie uguņotāji. Ar 2252 skatītāju balsīm par labāko ugunsziedu meistaru tika atzīta firma „Ugunsmeistars”, kas sacensībās uguņoja kā sestie, un ieguva sacensību galveno balvu – tiesības uguņot Jaungada naktī Rīgā. Otrajā vietā ar 1117 balsīm palika „Rīgas pirotehnika”, kuri uzstājās ar septīto kārtas numuru, savukārt trešie ar 832 skatītāju balsīm ir „Ugunsdārzi”, kas uguņoja pēdējie.