Taisnīgums un nākotnes plāni
„Latvija nevar attīstīties un plaukt, ja nevalda godīgums un tiesiska tiesu sistēma,” uzsvēra prezidente. Viņa atzina, ka, lai gan prezidentūras laikā daudz kas ir izdarīts, ir arī nepaveiktās lietas. „Lūdzu, lūdzu, dariet, ko variet, lai sakārtotu to, kas ir nesakārtots,” V. Vīķe-Freiberga aicināja Latvijas cilvēkus, piebilstot, ka mums ir mūžība dota, lai to izdarītu.
„Nu uz mutes kritusi es nekad neesmu bijusi,” tā prezidente komentēja savu iespējamo iesaistīšanos politikā. Par saviem nākotnes plāniem šajā sfērā viņa atbildēja izvairīgi, par iestāšanos kādā partijā, sakot, ka „demokrātijā ir tādas privilēģijas katram”. Politoloģe Ilze Ostrovska pieļauj, ka minētā preses konference „bija ievads tālākai politiskajai darbībai.” Formāli tā esot bijusi Prezidentes darbības beigu konference, bet pastāv iespēja, ka būtībā konference bija pieteikums politiskai darbībai nākotnē, uzsver politoloģe.
Degpunktā NVO un Irāka
„Visa mūža garumā [es esmu bijusi] aktīva nevalstisko organizāciju (NVO) dalībniece,” tā prezidente atbildēja uz jautājumu par viņas rīcību 2004.gadā, kritizējot kādu NVO, kura iestājās pret Ingrīdas Ūdres kandidatūru Eirokomisāra amatam. Jāatgādina, ka tolaik sabiedrība par atklātību „Delna” protestējot pret viņas kandidatūru un I. Ūdres izvirzīšanas veidu, aicināja tā laika Saeimas priekšsēdētāju atkāpties no amata (1). Reaģējot uz to, V. Vīķe-Freiberga pirms trīs gadiem pārmeta „Delnai” Satversmes pārkāpšanu.
Savā beigu termiņa preses konferencē runājot par šo jautājumu, prezidentes kundze skaidroja, ka nevienam neesot tiesības atsaukt deputātus. Uz jautājumu, ko tad Satversmē „Delna” ir pārkāpusi, ja jau minētā organizācija aicināja atkāpties I. Ūdres kundzi, nevis atsaukt viņu, prezidente neatbildēja pēc būtības. Viņa gan piekrita, ka indivīdiem ir tiesības aicināt atkāpties kādu amatpersonu un ka šīs tiesības viņa esot aizstāvējusi „ar putām uz lūpām.” „Uzskatu, ka tā varēja būt leksikoloģiska problēma,” skaidro I. Ostrovska, piebilstot, ka iespējams prezidentei neesot likusies būtiska atšķirība starp vārdiem „atsaukt” un „atkāpties”. Politoloģe izteicās, ka interpretācijas dēļ tolaik leksikoloģiska problēma pārvērtās politiskā problēmā, tomēr 2004.gada situācija šodien varētu nebūt aktuāla, ja vien politisko institūciju funkcionēšana būtu stabilāka un nedraudētu “impīčmenti” un “demisijas” visai tuvā nākotnē.
Jautāta par savu atbalstu ASV un Lielbritānijas uzsāktajam karam Irākā, V. Vīķe-Freiberga skaidroja, ka tā bijusi visas valsts politika. „Man ir žēl savu varenību tautas masās mazināt,” izteicās prezidente, akcentēdama, ka atbalstu militārai rīcībai izteica Ministru kabinets un arī toreizējā ārlietu ministre Sandra Kalniete. Domājams, ka šāda veida prezidentes distancēšanās iemesls ir situācijas maiņa, vērtē politoloģe I. Ostrovska. „Domāju, ka šī atbilde varēja būt profesionālāka, skarot jautājuma būtību, ” šādi prezidentes atbildi komentē politoloģe, atgādinādama, ka “ atmiņā ir palicis fakts, ka tieši Prezidente bija pirmā, kas izteica atbalstu karam un tieši viņa un nevis S.Kalniete vai mūsu parlaments saņēma Širaka kunga kritiku par pārāk dedzīgo atbalstu ASV.” Valsts pirmā persona kara atbalstīšanu pamatoja ar nepieciešamību dot argumentus ASV senatoriem, kāpēc ir jābalso par Latvijas uzņemšanu NATO.
Padarītā vērtējums
V. Vīķe-Freiberga skaidroja, ka atrodoties prezidenta amatā, viņa nostiprināja šo institūciju. Prezidente uzsvēra, ka ir vairāk paveikts, nekā varēja cerēt. Lai Latviju „ieskaitītu starp demokrātiskām valstīm”, viņai esot bijis jāatzīst trūkumi, tostarp tiesu varā, par ko daži cilvēki „jutās aizvainoti.”. Viņas mērķis bija „virzīt neatkarīgās Latvijas intereses” un „Latvijas nolikšana atpakaļ uz Eiropas kartes.” Prezidente izteicās, ka, viņai sadarbojoties ar Eiropas partneriem, Latvija tika uzklausīta. Viņas prezidentūras tēma esot bijusi: „Vai latviešu tautai ir ko sniegt pasaulei?”
Atbildot uz jautājumu vai viņas pārāk nekritiskā attieksme pret Aināru Šleseru „Jūrmalgeitas” laikā un Valda Zatlera reputāciju, nenozīmē garlaicību, prezidente retoriski un paasi vaicāja: „Kurš manī ir redzējis garlaikotu attieksmi? Lai panāk šurp un pastāsta!” V. Vīķe-Freiberga skaidroja, ka viņas uzdevums neesot bijis iesaistīties politiskajos kautiņos. Prezidentam ir jāpaliek neitrālam un neesot jāatbalsta „publikācijas un to īpašnieks.”
Prezidente atzina, ka nav izdevies panākt progresu narkotiku apkarošanas jomā, neesot atrisināta arī lielā alkohola patēriņa problēma.
Valsts pirmā persona uzsvēra, ka viņa ir pirmais cilvēkus Latvijas vēsturē, kurš prezidenta amatā ir pavadījis astoņu gadu termiņu. V. Vīķe Freiberga dalījās emocijās, ka preses konferences diena ir tikpat saulaina, kā viņas ievēlēšanas diena, 1999.gada 17.jūnijs: „Toreiz bija silts, vasara, sasprindzinājums un satraukums.” Preses konferences noslēgumā viņa novēlēja labas sekmes jaunievēlētajam prezidentam. Par netiešu vēlējumu Valdim Zatleram var nosaukt V. Vīķes Freibergas vārdus, ka „prezidentam ir jānodrošina līdzsvars starp izpildvaru, likumdevējvaru, prezidentu un nevalstiskajām organizācijām.”
1 – tolaik Saeimas priekšsēdētāja bija pati Ingrīda Ūdre
