Vīķe-Freiberga Latvijai vēl saules mūžu

Viņa uzsvēra, ka bijusi valsts oficiālā seja, taču cīnītāji ir bijusi visa tauta, par kuras prezidenti viņa vēlējusies būt. "Es ceru, ka vēsture mani tādu atcerēsies," sacīja Vīķe-Freiberga.

Prezidentūras laikā par savu pienākumu viņa uzskatījusi aizstāvēt Latvijas valsti, tautu un zemi.

To viņa darījusi gan "nikni kā lauvene, aizstāvot savus lauvēnus", gan arī maigi - meklējot dialoga iespējas un pareizos vārdus, kā stāstīt par Latviju.

Prezidente pateicās visiem, kas viņai šajā laikā bijuši blakus un atbalstījuši - savai ģimenei, visiem pieciem Ministru prezidentiem, kurus viņa izvirzījusi un trim Saeimām, ar ko kopā strādājusi.

Viņa uzsvēra, ka jau patlaban Latvija ir skaista un vērtīga un ir spējīga stāties blakus jebkurai valstij.

Pēc viņas teiktā, latviešu tautai ir nākotne, jo tauta ar tādu pagātni kā Latvijai nepazudīs. Latvieši visos laikos spējuši "likt bēdu zem akmeņa".


Savu runu prezidente noslēdza ar "kāda Rūjienas mācītāja" vārdiem, sakot, ka Latvija var būt gluži vai paradīze zemes virsū un arī čūskas no tās tiks izdzītas.

Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē Vīķe-Freiberga ir sestā Valsts prezidente, taču pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas Vīķe-Freiberga ir pirmā, kas šajā amatā pavadījusi astoņus gadus.

Satversmē teikts, ka viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk kā astoņus gadus pēc kārtas.