Patlaban 35.Satversmes pants paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.
LSDSP kongress šodien balsojumā vienbalsīgi atbalstīja, ka partija sāk vākt parakstus referenduma ierosināšanai. Par šo ierosinājumu diskusijas nenotika.
LSDSP priekšsēdētājs Jānis Dinēvičs teica, ka uz šo iniciatīvu LSDSP mudinājusi nesenā Valsts prezidenta ievēlēšanas kampaņa, kurā, pēc viņa domām, tika vērsti nepamatoti apvainojumi pret vienu no augstā amata kandidātiem - Aivaru Endziņu, bet masu mediji nevis neitrāli atspoguļoja diskusiju, bet paši kļuva par "karotājiem".
Dinēvičs pauda viedokli, ka visas tautas ievēlēts Valsts prezidents varēs pildīt savus pienākumus ar lielāku pārliecību un jutīs lielāku atbildību valsts priekšā.
Valsts prezidenta pašreizējās funkcijas, pēc Dinēvča domām, var palikt pašreizējā apjomā.
LSDSP priekšsēdētājs pastāstīja, ka tagad LSDSP vērsīsies ar ierosinājumu par parakstu vākšanu pie citām politiskajām partijām, pirmām kārtām pie tām, kas publiski atbalstījušas ideju par tautas vēlētu prezidentu, lai kopīgiem spēkiem un līdzekļiem sāktu notariāli apstiprnātu parakstu vākšanas kampaņu.
a
Ja citas partijas šo ierosinājumu neatbalstīs, sociāldemokrāti ir apņēmības pilni vieni paši turpināt parakstu vākšanas kampaņu.
Par vietām, kur parakstus varēs apliecināt pie notāra, sabiedrība tiks informēta ar paziņojumiem masu saziņas līdzekļos.
LSDSP līderis pauda pārliecību, ka nākamo Valsts prezidentu Latvijā jāievēl visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem.
Lai notiktu tautas nobalsošana par ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, grozījumu projekts jāparaksta 10 000 balsstiesīgo vēlētāju, kuru parakstus apstiprina zvērināts notārs.
Sociāldemokrātu uzaicinātais notārs šodien ieradies LSDSP kongresa norises vietā Jūrmalā, viesnīcā "Lielupe".
Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu teikts, ka ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
Katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta iesniegšanas CVK jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības.
Ja iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu parakstījuši ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, CVK paziņo, ka tiek sākta parakstu vākšana šī likuma ierosināšanai.
Ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.
LETA jau ziņoja, ka arī vairāku Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji rosinājuši diskutēt par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešanu Latvijā.
Apvienības "Saskaņas centrs" priekšsēdētājs Nils Ušakovs iepriekš norādīja, ka rudens sesijā plāno atkārtoti iesniegt Saeimā grozījumus Satversmē, lai mainītu prezidenta ievēlēšanas kārtību un ļautu to vēlēt tautai. Ja šī iniciatīva tiks noraidīta, partija rosinās parakstu vākšanu par attiecīgām izmaiņām Latvijas likumos.
"Saskaņas centra" skatījumā, nākotnē ir jāparedz iespēja, ka Valsts prezidentu var vēlēt visi Latvijas pilsoņi, nevis tikai 100 Saeimas deputāti.
Lai arī diskusiju par tautas vēlētu prezidentu pirms pāris mēnešiem rosināja sākt arī valdošajā koalīcijā strādājošā Tautas partija (TP) un tās līderis, premjers Aigars Kalvītis, nekādas likumdošanas iniciatīvas no TP puses par šo jautājumu nesekos, iepriekš sacīja TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.
Pēc Kučinska vārdiem, "sabiedrībai vispirms ir jāizdiskutē visi plusi un mīnusi", ko dotu tautas vēlēts prezidents, un tikai tad varēšot rosināt izmaiņas likumos.
"Redzot, cik nedemokrātisks un necaurskatāms bijis Valsts prezidenta izraudzīšanās process", arī partija "Jaunais laiks" ir izteikusi aicinājumu sākt diskusiju par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas iedibināšanu.
