"Mēs atklājām, ka cilvēki, kuriem bija pieredze darbā ar internetu, meklēšanas laikā izmantoja lielāku savu smadzeņu daļu," telefonintervijā teica UCLA speciālists novecošanas jautājumos Dr. Gerijs Smols.
"Tas liek domāt, ka darbība internetā trenē smadzenes, uztur tās aktīvas un veselas," sacīja Smols, kura pētījums publicēts žurnālā "American Journal of Geriatric Psychiatry".
Daudzos pētījumos konstatēts, ka sarežģītu problēmu risināšana var palīdzēt saglabāt smadzeņu funkcijas, taču tikai nedaudzi ir pievērsušies lomai, kāda šajā procesā varētu būt internetam.
"Šī ir pirmā reize, kad kāds simulē interneta meklēšanas uzdevumu, vienlaikus skenējot smadzenes," teica Smols.
Viņa grupa pētīja 24 normālus brīvprātīgos vecumā no 55 līdz 76 gadiem. Pusei no viņiem bija pieredze darbā ar internetu, bet otrai pusei tādas nebija. Citādi grupas bija vienādas gan vecuma, gan dzimuma un izglītības ziņā.
Abām grupām lika veikt meklējumus internetā un lasīt grāmatas, kamēr tika pētīta viņu smadzeņu aktivitāte.
"Mēs konstatējām, ka, lasot grāmatas, tika aktivizēta tā smadzeņu daļa, kas kontrolē lasīšanu un valodu," sacīja Smols. Veicot meklējumus internetā, aktivitāte bija daudz lielāka, taču tikai tajā grupā, kura prata rīkoties ar internetu.
Pēc viņa teiktā, šķiet, ka cilvēki, kuriem ir pazīstams darbs internetā, smadzeņu aktivitāte aptver daudz dziļākus slāņus.
Novecojošās smadzenēs atrofija un samazināta šūnu aktivitāte var ietekmēt kognitīvo funkciju. Darbības, kas liek strādāt smadzenēm, var saglabāt smadzeņu veselību un domāšanas spēju.
"Tas mums saka, ka vecām smadzenēm droši vien var iemācīt jaunus interneta trikus," viņš teica.