Ja esiet nolēmuši doties Kurzemes virzienā, Abavas senlejas kreisajā krastā pretim Sabilei esošā Pedvāle būs īstā vieta, kur piestāt. Šeit esošais Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs ir unikāla vieta, kurā jebkuram apmeklētājam tiek dota iespēja vērot mākslas un dabas mijiedarbību. Vietu ir iecienījuši gan mākslinieki, gan apmeklētāji, tādējādi tai kļūstot par nozīmīgu kultūras centru. Savukārt netālajā Sabilē rudenīgo ainavu atklāj Sabiles vīna kalns, kas ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā, kā vistālāk uz ziemeļiem atrodošais vīna dārzs, kur brīvā dabā audzē vīnogas. Tiesa, nu jau raža būs novākta, kas ļauj netraucēti baudīt Sabilei tik tipisko mazpilsētas romantiku.
Dodoties uz Vidzemes pusi, par mērķi var izvirzīt pastaigu pa Līgatnes dabas takām, kur ir iespēja iepazīt Gaujas senielejai raksturīgās ainavas, cilvēku darbības maz skartus mežus, kā arī aplūkot miljoniem gadu senus smilšakmens atsegumus - valsts nozīmes aizsargājamos ģeoloģiskos dabas pieminekļus Jumpraviezi, Katrīnas iezi un Gūdu klintis.Gaujas krastā, mežainām gravām bagātā apvidū, vairāku kilometru garumā ierīkoti gājēju maršruti, kur rudens dzeltenīgumā var iepazīt Latvijā dzīvojošo savvaļas zīdītājdzīvnieku un putnu sugas.
Ja ar neskartu dabu ir par maz un rodas vēlme aplūkot Latvijas kultūrvēsturiskos pieminekļus, turpat Cēsu rajona Raunas pagasta centrā atrodas Raunas pilsdrupas, kas ir vienas no augstākājām pilsdrupām Latvijā. Tās atrodas pilskalnā, kuru gandrīz no visām pusēm apjož grāvis. Netālu no pilsdrupām ir saglabājušies nocietinājuma sienu fragmenti.
Iekarojot Zemgali, ir vērts apmeklēt Tērvetes dabas parku. Tas plešas ap 1200 km2 lielā teritorijā, trešdaļu no šīs platības aizņem Pasaku pasaule, kurā valda Meža Ķēniņš, rūķi, velniņi un raganiņas, tādēļ īpaši sajūsmināti par ekskursijas galamērķi būs bērni. Mierpilnas un klusas pastaigas var īstenot priežu parkā.
Daugavas un Pērsess satekas vietā esošās Kokneses pilsdrupas ir apbrīnas vērts kultūrvēsturisks mantojums. Rudens atsegtie akmens mūri ir liecība par 13. gs. sākumā celtās pils monumentālismu. Lai gan pēdējos gados celtne iet bojā, joprojām ir skaidri saskatāms trīsstūrveida plānojums, dienvidu un ziemeļu korpusa atliekas, kā arī priekšpiļu zonas un aizsardzības grāvji.
Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei 120 km2 platībā ir izvietojies dabas parks Latgales loki. Parks izveidots, lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces senielejas ainavu, tās vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus. Raksturīgākā dabas īpatnība ir astoņi lieli Daugavas līkumi, kuru garums sasniedz 4 - 6 km, un to krastos izvietojušās pamatkrasta kraujas. Parka teritorijā atrodami daudzi dabas un kultūrvēsturiskie pieminekļi.
Ķemeru nacionālais parks piedāvā vairākas dabas takas, ko ir iespēja apmeklēt gan gida pavadībā, gan individuāli. Piemēram, Lielā Ķemeru tīreļa laipa ir populārākā pastaigu taka. Starp purva klajumiem, sīkām priedītēm un bērziņiem līkumo 3 km gara koka laipa. Klusums. Mirdzošs saules atspulgs purva ūdens spoguļos...
No Rīgas netālā Sigulda, saukta par Vidzemes Šveici, ir iecienītākā ļaužu pulcēšanās vieta krāsaino gan kokos esošo, gan krītošo lapu vērošanai. Gaujas senlejas ainava, Turaidas pilskalns, Gūtamaņa ala, Dainu dārzs, Siguldas pils spēj valdzināt tūkstošiem rudens fanu, kas apliecina Siguldu kā skaistāko un tūristu iecienītāko vietu Baltijā šajā gadalaikā.