2004.gadā publicētie iepriekšējie šīs vietas pētījumi liecināja, ka šajā agrīnajā periodā cilvēks jau spēja kontrolēt uguni - piemēram, pārnest to ar degošu zaru palīdzību. Taču tagad pētnieki saka, ka senais cilvēks spēja arī iegūt uguni, nevis paļauties tikai uz dabas parādībām, piemēram, zibeni.
Šī neatkarība palīdzēja veicināt migrāciju uz ziemeļiem, viņi apgalvo.
Jaunajā pētījumā, kas publicēts "Quarterly Science Reviews" jaunākajā numurā, izrakumu vietas "Gesher Benot Yaaqov" kartē atzīmēti 12 arheoloģiskie slāņi.
"Jaunie dati liecina, ka uguns tika pastāvīgi un kontrolēti izmantota daudzu civilizāciju laikā un cilvēki nebija atkarīgi no dabas radītās uguns," svētdien paziņoja arheoloģe Nira Alpersone-Afila.
Kaut arī arheologi nav atraduši seno sērkociņu vai šķiltavu paliekas, Alpersone-Afila teica, ka šajā vietā atrastie apdegušie krami 12 civilizāciju laikā liecina par spēju iegūt uguni, kaut gan tās iegūšanas paņēmieni nav skaidri.
Tā kā šī vieta atrodas Jordānas upes ielejā, kas bija galvenais ceļš starp Āfriku un Eiropu, tā sniedz pierādījumus par cilvēku migrāciju, viņa teica.
"Kad viņi apguva uguni, lai aizsargātos no plēsējiem un nodrošinātu siltumu un gaismu, viņi droši varēja pārvietoties uz nepazīstamām teritorijām un apdzīvot tās," teica Alpersone-Afila.