"Vilkt paralēles ar Lielo depresiju un teikt, ka tagad ir gaidāma zaudēta desmitgade, nav korekti," uzsvēra ekonomists.
Lielo depresiju izraisīja ļoti liela ienākumu nevienlīdzība, kad 5% ASV iedzīvotāju guva trešdaļu visu ienākumu un attiecīgi investīciju un luksusa preču patēriņa izdevumi bija noteicošie ekonomikas attīstībā. Tāpat ASV tolaik bija ļoti nelabvēlīga banku sistēmas struktūra - daudz mazu banku, banku bankrota gadījumā ieguldītāji pazaudēja visus savus ietaupījumus.
Patlaban ienākumu sadalījums nav tik nevienlīdzīgs, tāpat banku sistēma ir koncentrētāka, līdz ar to pastāv iespēja valstij iejaukties un novērst finanšu sistēmas sabrukumu kopumā. Tāpat ļoti būtiska ir depozītu garantiju sistēma, kas 30.gados nepastāvēja.
Lielo depresiju arī izraisīja ekonomikas ciklu pastiprinoši valdības lēmumi, saskaņā ar kuriem tika palielināti nodokļi un samazināti valdības izdevumi brīdī, kad bija nepieciešams ekonomiku stimulēt, kā arī nekompetenta ASV centrālās bankas rīcība.
Strazds atzīmēja: "Tolaik brīdī, kad sistēmai bija nepieciešami papildu naudas līdzekļi, ASV centrālā banka tos nedeva, kas radīja komercbanku masveida bankrotu vilni. Tie notika ne tikai tāpēc, ka bankas bija zaudējušas kapitālu, bet tām bija arī likviditātes problēmas."
"Pašreizējos apstākļos, kad centrālās bankas visa pasaule rīkojas pilnīgi pretēji, iepludinot finanšu sektorā ievērojamus līdzekļus likviditātes nodrošināšanai, šāda scenārija atkārtošanās nav iespējama," uzsvēra ekonomists.