Aptuveni piektā daļa - 21% aptaujāto - sevi neuzskata par Latvijas patriotiem, bet 19% par to nav domājuši. Savukārt 14% aptaujāto norādījuši, ka neaizstāvētu savu valsti gadījumā, ja tās neatkarība būtu apdraudēta, bet 30% atzinuši, ka uz šo jautājumu ir grūti atbildēt.
Pētījums arī liecina, ka lielākā daļa Latvijas pilsoņu jūtas cieši saistīti ar Latviju, bet tikai puse aptaujāto nepilsoņu izjūt šo saikni.
Saskaņā ar pētījumu gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Jaunā gada iestāšanos, popularitātes ziņā tam seko Ziemassvētki, Lieldienas un Jāņi. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju par svētkiem uzskata 8.martu un 54% - Mātes dienu.
Salīdzinot pilsoņu un nepilsoņu sniegtās atbildes, lielākās atšķirības ir vērojamas 8.marta un Mātes dienas svinēšanas tradīcijās - nepilsoņi turpina svinēt padomju laikā populāro Sieviešu dienu, bet pilsoņi dod priekšroku Mātes dienai maija otrajā svētdienā.
Vislielākās atšķirības vērojamas Uzvaras dienas svinēšanas tradīcijās - to svin vairāk nekā puse (63%) nepilsoņu un 4% pilsoņu, taču, aplūkojot šī jautājuma atbildes tautību aspektā, jāsecina, ka to visbiežāk svin krievi (54%) un citu tautību pārstāvji (41%), bet tikai 5% latviešu.
Pētījuma mērķis bija identificēt, kādi faktori ietekmē Latvijas pilsoņu kopuma veidošanos un pilsonības iegūšanas procesu, noskaidrot kopīgo un atšķirīgo pilsoņu un nepilsoņu vērtībās, pilsoniskās apziņas veidošanās procesā un piederības un drošības sajūtas aspektā.
Pētījuma gaitā tika arī noskaidrota sabiedrības attieksme pret līdzdalību politiskajos procesos un dažādiem pilsoniskās apziņas paaugstināšanas mehānismiem, kā arī pētīta līdzdalības prakse un tās saistību ar pilsoniskumu.
Pētījumu veica SIA "AC Konsultācijas", un tā gaitā tika aptaujāti 1200 respondenti.