Melanholiskais temperaments
Melanholiķi pieder pie emocionāliem, viegli satraucamiem cilvēkiem, aizvainojums viņos saglabājas ilgi, viņus nav viegli nomierināt. Viņu galvenā īpatnība ir pastiprināts emocionālais jutīgums. Melanholiķi ir viegli iežēlināmi, viņos viegli izsaukt līdzjūtību un emocionāli iespaidot. Viņiem ir raksturīga iekšēja nedrošība, svārstīgums, kas izpaužas grūtībās pieņemt lēmumus. Īpaši tas izpaužas, ja iespējamas vairākas alternatīvas. Tādos gadījumos melanholiķis meklē kāda cita cilvēka atbalstu, kurš varētu pateikt, kā jārīkojas.
Emocionāls jutīgums var būt par pamatu tādu īpašību attīstībai kā iejušanās otrā cilvēkā, spēja pārdzīvot līdzi.
Otra emocionālas sfēras iezīme, kas spilgti izteikta, ir pesimisms, skumīgums. Var pat teikt, ka melanholiķī dominē negatīvās emocijas. Viņš labāk prot bēdāties nekā priecāties. Šim pesimismam ir pragmātisks pamats – ja cilvēks noskaņojas uz to, ka nekas labs nav gaidāms, tad gadījumā, ja notiek kaut kas slikts, viņš var teikt: “Es jau to zināju, es jau to teicu."
Attiecībās ar cilvēkiem (īpaši tas izpaužas nepazīstamu vai mazpazīstamu cilvēku sabiedrībā) viņi ir noslēgti, atturīgi un distancēti (tas izpaužas biklumā, kautrīgumā un atturīgumā). Attiecībās ar tuviem cilvēkiem iepriekšminēto īpašību ir maz vai tās nav pamanāmas. Vienlaikus melanholiķi piešķir lielu nozīmi attiecībām ar cilvēkiem. Viņiem raksturīga pieķeršanās cilvēkiem. Šādas attiecības veidojas lēnām – soli pa solim. Melanholiķim vienmēr ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie cilvēka. Melanholiķis ļoti pārdzīvo, ja tiek sarautas attiecības ar viņam tuviem cilvēkiem, kuriem viņš pieķēries.
Darbā un mācībās melanholiķi ir viegli nogurdināmi, nespēj ilgstoši izturēt ne fizisku, ne garīgu slodzi. Tāpēc viņi labprātāk darbojas tādos apstākļos, kuros paši var noteikt savu darba un atpūtas režīmu.
Flegmātiķa temperaments
Flegmātiķis pēc savas emocionalitātes ir pilnīgs pretstats melanholiķim. Flegmātiķis ir mierīgs, nosvērts, emocijām nav būtiskas nozīmes viņa dzīvē. Viena no flegmātiķa raksturīgākajām īpatnībām ir “ieslēgties” jaunā darbībā, uzsākt kaut ko jaunu, kas nav zināms, ierasts. Viņiem ir raksturīgs vairāk vai mazāk izteikts konservatīvisms. Tomēr, ja flegmātiķis pie kaut kā ķeras, tad viņš izrāda apbrīnojamu neatlaidību, reizēm pat stūrgalvību un ietiepību mērķa sasniegšanā. Vēl flegmātiķiem raksturīga ļoti izteikta pacietība.
Flegmātiķi neizceļas ar sabiedriskumu, ir vairāk vai mazāk atturīgi. Viņi ir ļoti patstāvīgi, neatkarīgi savā uzvedībā. Viņi parasti nepiešķir lielu nozīmi attiecībām ar cilvēkiem, arī citu cilvēku vērtējumam. Viņus nenomāc vientulība, bieži vien viņi pat neizjūt vajadzību pēc citu cilvēku klātbūtnes.
Flegmātiķi jaunai vietai un apstākļiem pielāgojas lēnām, tas saistīts ar nervu sistēmas inertumu, darbības gausumu, kas raksturīgs flegmātiķiem. Darbā flegmātiķis dod priekšroku lietām, nevis cilvēkiem. Tāpēc arī viņi labprātāk strādā vieni, bet nelabprāt iesaistās grupas darbā. Flegmātiķis var izturēt ļoti lielu fizisku un garīgu slodzi, pat tad, ja darbs ir vienmuļš.
Holēriskais temperaments
Holēriķi ir ļoti emocionāli cilvēki. Viņi savas emocijas vērš uz āru, ir ātri uzbudināmi, ātri uztraucas, emocijas atspoguļojas viņu darbībā un uzvedībā. Viņi ir cilvēki, kuri vairāk rīkojas savu jūtu, emociju ietekmē. Bieži par viņiem saka, ka viņi vispirms dara, tad domā.
Holēriķi ir ļoti komunikabli cilvēki, viņiem nepieciešama sabiedrība. Viņiem patīk atrasties uzmanības centrā, viņi vēlas, lai apkārtējie justos tāpat kā viņi. Ja holēriķis kaut ko pārdzīvojis, tad viņš tūlīt cenšas tajā dalīties ar citiem cilvēkiem, turklāt no apkārtējiem gaida tieši tādu pašu reakciju, kāda ir viņam pašam. Tieši tas arī visbiežāk ir domstarpību cēlonis starp holēriķi un apkārtējiem. Holēriskā temperamenta cilvēki ir neiecietīgi, strauji, asi, tāpēc nav nepieciešams pat nopietns iemesls, lai viņi aizsviltos un sāktos konflikts. Reizēm šos konfliktus rada arī holēriķu tiešums un atvērtība. Tieši holēriķiem raksturīga frāze: “Es vienmēr saku to, ko domāju."
Darbā holēriķi dod priekšroku darbam ar cilvēkiem. Tieši darbā parādās viņu aktivitāte un enerģiskums. Holēriķi arī cenšas sasniegt savus mērķus, tomēr viņi vēlas tos sasniegt ļoti ātri, uzreiz, tāpēc bieži izdara arī spiedienu uz cilvēkiem.
Holēriķiem ir labas organizatora spējas – viņi ātri spēj mobilizēt cilvēkus. Viņi cilvēkus vairāk ietekmē emocionāli, nevis ar loģiku. Viņi ir arī labi runātāji. Tomēr viņi labāk darbojas tad, ja darbs ir īslaicīgs. Ja tas prasa sistemātiskumu un pacietību, tas viņus vairāk kaitina, un viņi var darbu neizdarīt līdz galam vai pieļaut kļūdas.
Sangviniskais temperaments
Sangviniķiem ir īpaši attīstīta komunikabilitātes spēja – viņi tiecas pēc saskarsmes ar citiem cilvēkiem un arī prot veidot labas attiecības. Viņi ātri izveido jaunas attiecības, iejūtas jaunās situācijās un arī prot noskaņot sev labvēlīgi citus, panākt cilvēku uzticēšanos. Sangviniķi ir labi klausītāji, ja cilvēkam ir labs garastāvoklis, tad viņi prot to uzturēt. Viņi ļoti labi piemērojas cilvēkiem, jūt otru cilvēku un viņa noskaņojumu.
Sangviniķim izdodas veidot labas attiecības ar cilvēkiem:
- viņi pievērš uzmanību apkārtējiem (parasti cilvēki ir vairāk aizņemti paši ar sevi, savām problēmām, izjūtām; sangviniķiem ir stipri izteikta iekšēja gatavība pievērst uzmanību citiem);
- viņiem raksturīgs mierīgums, sangviniķis ir emocionāli atsaucīgs, bet neko nedramatizē, nepārspīlē, viņa mierīgums bieži vien palīdz nomierināties arī otram cilvēkam;
- sangviniķis iedala cilvēkus vislabākajos draugos, labos draugos un vienkārši draugos – tas atkarīgs no tā, cik ilgi viņš šo cilvēku pazīst.
Tomēr sangviniķis attiecībās ar citiem vairāk iet plašumā, nevis dziļumā. Sangviniķim parasti ir laba redzes atmiņa, viņš labi atceras cilvēkus, vārdus un uzvārdus. Viņi ir labi organizatori. Tomēr sangviniķim ir grūti veikt darbu, kas prasa lielu pacietību un ilgstošu piepūli. Viņš ir ļoti kustīgs, spēj ātri pārslēgties.