Kristietība māca, ka Adventes laiks jāpavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās. Šis ir pārdomu un piedošanas brīdis, kad piedodam pāridarītājiem un tiem, uz kuriem dusmojamiem.
Adventes simbols ir apaļais Adventes vainags, kas kristietībā simbolizē Ziemassvētku laika loku. Katra no čertām svecēm ar savu gaismu un siltumu simbolizē jaunu nedēļu, kas mūs tuvina Ziemassvētkiem – Kristus dzimšanai, kas nes jaunas cerības un ticību. Tiesa, mūsdienās Adventes vainags, pakļaujoties stilizācijai un modes tendencēm, ir ieguvis citu formu, savu idejisko nozīmi saglabājot.
Laicīgajā pasaulē Advente un to turpinošie Ziemassvētki ir ieņēmuši kaitinošu komerciālā izdevīguma pozīciju, kad no skatlogiem, reklāmu stabiem, pastkastītēm un citurienes uzbrūk šķietami izdevīgi dāvānu un mājsaimniecības preču iegādes piedāvājumi, aizmirstot primāro šim laikam piemītošo miera, pārdomu un piedošanas būtību. Par laimi tirgotāju merkantilie nolūki ļaudīs nav galinājuši vēlmi neatkarīgi no dāvanas lieluma un naudā pārvēršamās vērtības apciemot ģimenes locekļus un radiniekus, ko ikdienas steidzīgajā ritmā neizdodas satikt.
Advente ir laiks, kad visapzinīgāk cenšamies pašaizliedzīgi palīdzēt tiem, kam dzīvē neiet pietiekami raiti, iesaistoties un organizējot dažādus no labas sirds došanas pasākumus, pretim saņemot prieku un laimīgu acu mirdzumu, kas Adventes un Ziemassvētku laikā ir pārāka vērtība par jebkādām taustāmās dāvanām.