Estere Honegere no Austrālijas Ziemeļteritorijas saka, ka bija absolūtās šausmās, savā istabā redzot četrpadsmit pitonus.
"Es domāju – Ak, Dievs, cik daudz viņu šeit ir?" viņa stāstīja ierēdnim. "Es ienīstu čūskas un, kad es staigāju turpu šurpu, es redzēju katru no viņām."
"Viņas bija visur – viena bija apvijusies ap gultas galvgali, viena atradās krēsla sēdeklī, un, kad es gāju ārā no istabas, vienu pamanīju gaitenī, vēl citas bija uz margām un uz kāpnēm."
"Tas bija kā murgā. Visur, kur vien es gāju, viņas negaidīti uzradās."
Pašnodarbinātā braukšanas instruktore zvanīja draugiem, kas, kā viānteica, negribēja viņai ticēt notikušajā. Tad viņa zvanīja policijai, kas ieteica zvanīt uz diennankts čūsku palīdzības dienestu.
Čūsku ķērājs Geofs Braufs izgāja no sievietes mājas, noķēris septiņas jaunās čūskas.
Bet nākamajā rītā viņš saņēma izmisušu zvanu no Honegeres kundzes, kura bija atradusi vēl piecas čūskas. Un pēcpusdienā viņa atrada vēl divas.
Šobrīd viņa izmisīgi cer, ka visas čūskas ir noķertas.