Ideja par sērfošanu Marokā radās pagājušā gadā, esot pludmalēs Spānijā un Portugālē. Mūsu plāns bija apmeklēt un izsērfot labākās Marokas pludmales, tajā pašā laikā iepazīstot vietējos cilvēkus un kultūru - redzēt ikdienas dzīvi, izbaudīt citādo. Mums, diviem „Lūzumpunkts.lv" Māriem, piedzīvojums ilga pusotru mēnesi, pārējie biedri pievienojās un „atvienojās" ik pēc divām nedēļām, dažs paliekot ilgāk pēc vēlmēm un iespējām.
No Latvijas uz Maroku devāmies ar busiņu. Iebraucot Marokā, secinājām, ka uz ceļiem daudz policijas posteņu, aprīkoti ar radaru kamerām. Braucām godīgi, apstādināšanas iemesls visbiežāk bija policistu vēlme aprunāties - no kurienes esat, uz kurieni dodaties, un laba ceļa vēlējums ar smaidu. Bija arī izņēmumi - pasu pārbaude Tan Tan pilsētā, kur samaksājām kukuli par ātruma pārsniegšanu - nokaulējām uz pusi lētāk, sakot, ka pirmā cena studentiem ir par dārgu. Zilās formās tērptie vīri ir arī tie, pie kuriem vērsties pēc informācijas un palīdzības. Franču valodas zinātāji var gavilēt, te to saprot un runā, mēs iztikām ar angļu, latviešu, kā arī arābu/berberu valodu no vārdnīcas. Lieliski darbojās arī žesti un mīmika, runājot par cenām, rakstījām tās uz avīžu malām.
Nepagāja ilgs laiks līdz tikām pie mūsu brauciena galvenā mērķa - sērfošanas. Lai gan Marokā sērfa sezona ilgst no maija līdz decembrim, labāk braukt sezonas sākumā vai beigās, jo tad okeāns ir „braucams" arī iesācējiem. Sērfa kultūra šeit ir brīvāka un tajā pašā laikā haotiskāka nekā Eiropas pludmalēs. Vietējie īsti neievēro nerakstītos sērfa likumus, piemēram, par to, ka jālaiž pirmos tos, kuri tuvāk lūzuma punktam, vai svilpj kad paņem vilni. Tomēr viss notiek šejieniešu draudzīgajā stilā, līdz ar to nekādu konfliktu vai nesaskaņu īsti nav. Ūdens kā jau okeānā, sāļš un, neskatoties uz silto gaisa temperatūru, auksts. Lai ilgāk par stundu uzturētos ūdenī, ir nepieciešams hidro tērps, tomēr dienas vidū var sērfot pat šortos. Labākie viļņi ir ap pulksten desmitiem, pēc tam - ap trijiem, četriem. Sērfot te var visi. Pat meitenes, kurām īsti nevelk uz lielajiem dēļiem, var izmantot body bord lieliskos slīdējumus, savukārt tie, kuri vēlas izbaudīt pilnīgu saplūšanu ar ūdeni, var vienkārši sērfot ar ķermeni. Marokas sērfa pludmales ir saglabājušas savu burvību, neskatoties uz to, ka sāk apaugt ar civilizācijas „labumiem". Var vēl paspēt atrast arī neskartas pludmales un vērot saulrietu, sēžot uz dēļiem aiz viļņu lūzuma līnijas.
Ātri vien secinājām, ka visvienkāršākais un efektīvākais veids, kā uzzināt par stāvokli pludmalēs un laika apstākļiem, ir runājoties ar vietējiem vai jau kādu laiku šeit mītošajiem sērferiem. Tie izstāstīs, kur un kad ir vislabākie viļņi, kā nokļūt līdz pludmalei, kādi laika apstākļi gaidāmi. Noderīgi ir arī iepazīties ar sērfa veikaliņu īpašniekiem, tā iegūstot labākas cenas un, iespējams, arī lētākus apartamentus.
Mūsu apmešanās vieta parasti bija „apartamenti" - dzīvokļi vai mājvietas, kurus tūristiem izīrē vietējie. Tos sameklēt nebija grūti, reizēm pat pārāk viegli. Parasti tas izskatījās tā - iebraucam ciematiņā, izkāpjam ārā, izliekamies, ka kaut ko meklējam. Nepaiet ne pāris minūtes, kad kāds jau nāk un piedāvā vietu kur palikt. Lielisks serviss, par kuru, protams, jāsamaksā. Lielajās pilsētās tu pat nepaspēj apstāties, kad jau klāt piebraucis mopēds ar piedāvājumu. Mūsu rekords - 2,5 minūtes. Mums bija svarīgi, lai apartamentos būtu iespēja pašiem gatavot ēst, silta duša un telpa ballītēm. Bija iespēja palikt kempingos, kas bija plika zeme ar dušu un WC. Mēs meklējām vietējo garšu un autentiskumu bez pārspīlēta komforta un „ekstrām", kas piedeva visam ceļojumam brīvības piegaršu - bija iespēja gulēt uz māju jumtiem un skaitīt krītošās zvaigznes. Izmantojām arī iespējas palikt oāzēs un klajos akmens tuksnešos, kur jutāmies kā tuksneša un mēness gājēji.
Tad, kad nebija īstie viļņi vai bija pārņēmis patīkams sērfošanas nogurums, redzējām arī iekšzemi. Maroka piedāvā daudz iespējas citādāku piedzīvojumu meklētājiem - tur ir kalni, klintis tuksneši, oāzes un ziemās pat sniegs snovbordam. Mums, ziemeļniekiem, noteikti visinteresantākais ir tuksnesis ar bezgalīgām smilšu kāpām, svelmi un smiltīm, kuras dedzina basās pēdas. Tuksnesī ir pilnīgs miers un klusums, tāds, kuru negribas traucēt - pietiek vienkārši sēdēt un baudīt. Piedzīvojums noteikti ir arī nokļūšana līdz tuksnesim un atpakaļ. Ja sarunā ar gidu, var kādus desmitus kilometrus nobraukt uz džipa jumta vai arī izbaudīt atrašanos smilšu vētras ielenkumā. Atpūsties vislabāk, protams, ir oāzēs, ar palmu pavēni un māla ēkām. Oāzēs interesanti ir staigāt pa šaurajām ejām, kas veido neloģiskus labirintus. Mums tā ir eksotika, viņiem - ikdiena. Ūdenim šeit cita vērtība un cena, tas dod iespēju pašiem izbaudīt tā svarīgumu un šejienes dzīves stila īpatnības. Kalni savukārt piedāvā dažādus pārgājienu maršrutus un klinšu kāpšanas iespējas.
Kopumā varu ieteikt vienkārši doties uz šo viesmīlīgo valsti, meklēt vietējo un vienkāršo, draudzēties, smaidīt un baudīt viļņu, saules un piedzīvojuma burvību.
sērfošanas un piedzīvojumu fans Māris Resnis.
Kā mēs nokļuvām Marokā?
Pēc lieliem aprēķiniem un informācijas ievākšanas nolēmām uz Maroku doties ar mikroautobusu no Latvijas (uz vietas īrēt ir dārgi, sākot no 100 EUR dienā/mikroautobusam) Gibraltāra šaurumu šķērsojām no Algeciras uz Ceuta. Citi mūsu sērfa grupas dalībnieki izmantoja lēto aviokompāniju piedāvājumu, lidojot caur Frankfurti (cena - apmēram 120Ls)
Kur sērfot? Pludmales
- Vislabāk sākt ar Agadiras pilsētai tuvākajām pludmalēm (uz ziemeļiem Tamri), Devil rock , Tamri un Banana beachvar (uz leju pie Mirleftas un Sidi Ifni ciematiem)
- Iesācējiem labākā pludmale ir Devil rock - smilšu pludmale ar dzidru ūdeni, bet pārējās arī ir piemērotas, kad viļņu augstums nepārsniedz 1,5 -2 metri. Profesionāļiem - viennozīmīgi „Killer piont", tur ir arī lieliska iespēja sēdēt uz klintīm un vērot „lielo" braucēju virtuozos manevrus un trikus. Tur gan sērfošanai ir tuvu klintīm, līdz ar to diezgan bīstama.
- Taghazoute ciemats ir balto sērferu iecienīta vieta ar pieciem sērfa veikaliem, iespējām īrēt un nopirkt inventāru, kā arī noalgot instruktorus.
- Sērfojamas ir arī Esoearas un Safi (ziemļu) pludmales, bet, ja vēlaties izbaudīt vientulīgās un tūrisma industrijas neskartās vietas, tad jāmeklē Sidi Kaoki ciemats.
- Dienvidos samērā labas ir arī sērfa vietas ir arī Tarifay un Dahlas pilsētās.
Praktiskas lietās
- Naudu visizdevīgāk mainīt lidostās, jo Eiropā to samainīt neizdosies, un Spānijas krastā kurss ir neizdevīgs. Marokas pilsētās ir bankomāti, un lielveikalos var norēķināties ar karti.
- Par internetu?
- ceļi Marokā ir pārsteidzoši labi, lielākās pilsētas ir savienotas ar autobāņiem. Mašīnu maz, ātruma ierobežojums 120 km/h, benzīntanki pietiekamā daudzumā un kvalitātē - var gan paēst, gan pārtiku nopirkt. Ceļu norādes labas, arī angļu valodā.
- Maza mēroga kartes ir grūti atrast, taču var mēģināt runāt ar vietējiem. Var izmantot arī „Lonely planet" vai „Rough gide" ceļvežus, tur arī atradīsiet informāciju par iekšzemes transportu un citām būtiskām lietām.
Kur meklēt info?
- www.wannasurf.com - labākais interneta sērfa pludmaļu ceļvedis, apraksti, bildes, kartes, GPS punkti, komentāri;
- http://www.mahalo.com/How_to_Surf_for_Beginners - īsi video, sērfa iesācējiem;
- www.luzumpunkts.lv - sērfa braucienu sīkāki apraksti, bildes, praktiski padomi u.c. noderīgas lietas.
Foto: Mārtiņš Plūme - http://www.pluume.lv