Rīgas domes (RD) Vides komitejā 11.jūnijā skatīja jautājumu par būvniecības pieteikumu gandrīz 13 000 m2 lielā teritorijā Andreja Saharova iela 27. Šajā teritorijā pašlaik ir bērzu audzes un pa celiņiem var brīvi pastaigāties cilvēki. Tomēr RD nav iespējams pret šo ierosinājumu celt jebkādus juridiskus iebildumus, jo tam nav nekāda iemesla.
Kā paskaidroja RD Vides departamenta Pilsētvides uzraudzības nodaļas vadītāja Inita Bārtule, visi mērījumi un šī zemes gabala statusi ļauj uzsākt būvniecību. “Tur nav piesārņots gaiss, tuvumā nav rūpnīcu un nav arī riska objekti,” par tiesībām veikt celtniecību minētajā platībā izsakās I. Bārtule. Būvniecību varētu neatļaut vai ierobežot, ja teritorijā A. Saharova ielā augtu dižkoki vai būtu mikroliegums, tomēr šajā gadījumā neesot nedz viens, nedz otrs.
“Apstādījumu josla gar ielu un mājām paliks,” tomēr sola I. Bārtule. Tas nozīmē, ka, veicot celtniecības darbus, vairāki koki būs jāsaglabā. Kā iepriekš bija izteicies RD Vides departamenta vadītājs Askolds Kļaviņš, tad Rīgā katru gadu tiek iestādīti ap 1000 kompensācijas koku. Tomēr attiecība izcirsto un iestādīto koku skaitā neesot 1:1, jo iestādīts tiekot mazāk, nekā izcirsts.
Uz RD Vides komitejas vadītāja Daiņa Īvana jautājumu par iespējamajiem juridiskajiem šķēršļiem noliedzoši izteicās arī juridiskais padomdevējs. Viņš skaidroja, ka šīs zemes izmantošanas iespēja likumā bija paredzēta vēl pirms teritorija tika iekļauta būvniecības moratorija zonā. Tātad vēlāk pieņemtais moratorijs uz bērziem apaugušo platību neattiecas. Tāpat RD jau vairākkārtīgi bija skatīts jautājums par šīs teritorijas izmantošanu un līdz šim neviens nebija iedomājies, ka tur atrodošie koki būtu jāsaudzē.
Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju bažas, Vides komiteja centīsies panākt, lai tiktu izbūvēts speciāls būvniecības tehnikas pievadceļš. Tādā veidā netiktu sabojāti jau pašlaik ap mājām esošie ceļi.
10 koku audzēm cerības uz alejas statusu
Pilsētas pašvaldība Vides ministrijā ir iesniegusi priekšlikumu piešķirt aizsargājamas alejas statusu 10 koku audzēm. Šādas rīcības mērķis ir aizsargāt šos kokus, saglabājot tos nākamajām paaudzēm. „Ja aleja aug pie ielas, kuru vajag paplašināt, tad to ir grūti uzturēt,” skaidroja Vides departamenta Dabas aizsardzības nodaļas vadītāja Evija Piņķe. Par aizsargājamās alejas statusa, t.i., arī dabas pieminekļa statusa piešķiršanu jālemj būs Ministru kabinetam. E. Piņķe atturējās prognozēt, cik ātri tas notiks, skaidrojot, ka termiņus ietekmēs arī darbs pie šīs lietas Vides ministrijā.
Jau 2002.gadā Vides ministrija aicināja RD izteikt priekšlikumus, kurām vietām piešķirt aleju statusu. Dome piedāvāja 7 iespējamās koku audzes, tomēr šis jautājums tā arī palika neizskatīts. Tomēr, pateicoties Aleju aizsardzības biedrības aktivitātēm, tā virzība ir atsākusies. Kā paskaidroja E. Piņķe, 2002.gada piedāvājums ar 7 iespējamajām alejām tika pārskatīts un tagad iesniegts jauns priekšlikums ar 10 potenciālajām vietām.
