Būvniecības izmaksās iekļauts inflācijas koeficients 14,3%, kas aprēķināts pēc vidējā inflācijas pieauguma transporta objektu būvniecībā pēdējo trīs gadu laikā. Konkursa dokumentācijā noteikta kārtība, kādā būvniecības laikā katru gadu no līguma darbības 13.mēneša tiks veikts līguma summas pārrēķins, pamatojoties uz faktisko iepriekšējā kalendārā gada inflācijas vai deflācijas koeficientu.
Rīgas pilsētas pašvaldībai no būvniecības līguma darbības 61.mēneša turpmāko 15 gadu periodā jāparedz finansējums ikmēneša maksājumiem par projektēšanu un būvniecību un piesaistītais finansējums 1,7 miljonu latu apjomā katru mēnesi, kas būtu vairāk nekā 20 miljoni latu gadā.
Ja būvniecības laikā kādā periodā inflācijas koeficients pārsniedz vidējo prognozēto un nav līdzekļu ekonomijas no iepriekšējā būvniecības perioda, var rasties nepieciešamība pēc papildu finansējuma. Tas var tikt nodrošināts no budžeta līdzekļiem vai arī piesaistot papildu ārējos finanšu resursus.
Dienvidu tilta otrā kārta nepieciešama, lai tiltu savienotu ar Austrumu maģistrāli, kas pēc divu atlikušo posmu pabeigšanas veidotu ērtu apvedceļu pilsētas centram un savienotu ar Rīgas ostu, tāpēc 2006.gada jūnijā dome nolēma uzdot Satiksmes departamentam sākt tilta otrās kārtas būvniecības sagatavošanu un organizēt atklātu starptautisku konkursu par projektēšanu, būvniecību un finansēšanu.
Jau ziņots, ka ir beidzies Rīgas domes Satiksmes departamenta organizētais atklātais konkurss par Dienvidu tilta labā krasta pieeju projektēšanu un būvniecību, liecina deputātiem sagatavotie materiāli. Konkursā noskaidrotas kopējās tilta labā krasta pieeju projektēšanas un būvniecības izmaksas, kas ietver arī būvniecības finansēšanai nepieciešamo līdzekļu piesaistīšanas izmaksas. Konkursā uzvarējis tilta būvnieks - uzņēmums AS "Dienvidu tilts".
Atsevišķi pašvaldības politiķi pauduši satraukumu par steigu, kādā lēmumi par minēto līgumu slēgšanu tiek virzīti apstiprināšanai Rīgas domē.
Patlaban jau paveikti vairāk nekā 50% darbu Dienvidu tilta un estakāžu izbūvē pāri Krasta un Maskavas ielai.
Būvobjektā darbi rit gan Daugavas labajā, gan kreisajā krastā pie Dienvidu tilta un deviņu estakāžu būvniecības, kas veidos pirmo trīs līmeņu transporta mezglu Latvijā.
Dienvidu tilta trases kopējais garums ir 2,5 kilometri. Tas turpināsies no Bauskas ielas līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam.
Patlaban būvdarbus var iedalīt četros posmos: darbi pie Dienvidu tilta brauktuves laiduma dzelzsbetona plātnes betonēšanas un vanšu nospriegošanas, kas ilgs 11 mēnešus, estakāžu betonēšana pāri Krasta un Maskavas ielai līdz Slāvu dzelzceļa pārvadam, uzbēruma veidošana Daugavas labajā krastā, kā arī inženierkomunikāciju pārlikšana Slāvu ielā un Daugavas kreisajā krastā.
Dienvidu tilts būs 34,28 metru plats, 803 metru garš ar sešām kustību joslām, pa trim katrā virzienā, kā arī izbūvēs gājēju ietvi un veloceliņu abās tilta pusēs. Tiks ierīkoti arī seši piloni ar vantīm koši oranžā krāsā. Projektētais kustības ātrums būs 80 kilometri stundā.
Dienvidu tilta būvniecību sāka 2004.gada novembrī, kad izbūvēja tilta balstus upes krastā. 2005.gada decembrī pabeidza visu desmit tilta balstu izbūvi, bet šogad beidza vienu no svarīgākajiem tilta būvniecības posmiem - metāla laiduma konstrukcijas uzbīdīšanu, savienojot Daugavas krastus.
Tilta pirmās kārtas celtniecības ģenerāluzņēmēja ir AS "Dienvidu tilts". Tajā apvienojušās sešas lielākās Latvijas celtniecības kompānijas, kuras ir specializējušās tiltu izbūvē, - SIA "Skonto būve", AS "Latvijas tilti", AS "BMGS", SIA "Tilts", SIA "Rīgas tilti" un SIA "Viadukts".
Dienvidu tilts ir vērienīgākais, sarežģītākais un lielākais šāds projekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā.
Jau pirms domes sēdes deputāts Sergejs Zaļetajevs ierosināja lēmuma pieņemšanu atlikt un uzsvēra, ka nav iespējams iepazīties ar līguma saturu, finanšu aprēķiniem, darbu apjomu un termiņiem. Zaļetajevs arī teica, ka šo jautājumu varētu skatīt ārkārtas domes sēdē kādā no tuvākajām dienām.
Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs (LSDSP) norādīja, ka jautājuma atlikšana pašvaldībai radītu vismaz 15 miljonu latu zaudējumus izmaksu pieauguma dēļ. "Būvnieki un finansētāji vairs nebūs ar mieru slēgt līgumu par šo summu un atsauktu savu priekšlikumu,'' brīdināja Dinevičs.
Pret līguma slēgšanu noskaņotie deputāti minēja tādus argumentus kā neilgo laiku - 90 dienas, kas dotas līguma izvērtēšanai, apšaubīta līgumu vērtējošo ekspertu profesionalitāte, kā arī iepirkumu komisijas darbs.
Paustas šaubas par finansēšanas modeļa veiksmīgu izvēli. "Nav šaubu, ka tiltam jābūt, bet svarīgi apzināties, kā tas būtu izdarāms lietderīgāk un izdevīgāk,'' sacīja deputāts, bijušais mērs Aivars Aksenoks (JL).
Viņš norādīja, ka ar "labu gribu" tiltu varētu finansēt arī no pašvaldības budžeta, "neieslīgstot milzīgos parādos, ko maksās mūsu bērni". Bijušais mērs uzsvēra: izvērtējot rūpīgāk finansējuma modeli, pašvaldība varētu ietaupīt 143 miljonus latu, kas paredzēti finansējuma piesaistīšanai.
Izskanēja arī pārmetumi domes finansistiem, kas nākotnes parādsaistību maksājumos neesot iekļāvuši dažādus nozīmīgus pašvaldības projektus, piemēram Ziemeļu šķērsojumu, kurā plānots ieguldīt 700 miljonus latu, zemās grīdas tramvaja projektu un citus.
Aksenoks informēja, ka Ziemeļu šķērsojuma finansējuma modelis meklēts un analizēts vairākus gadus, ieguldīti arī apjomīgi līdzekļi.
Satiksmes departamenta direktora vietnieks Edgars Strods savukārt norādīja, ka banku izvēloties būvnieks.
"Katrā lēmumprojektā par sīka zemesgabaliņa nodošanu privatizācijai ir vairāk informācijas nekā šajā dokumentā,'' sacīja Zaļetajevs.
Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) līguma neatbalstītāju argumentus nosauca par muļķīgiem spriedelējumiem, jo "tilts esot vajadzīgs".
Dinevičs norādīja, ka neviena banka Latvijā šādu kredītu nevarētu dot, savukārt Aksenoks uzsvēra, ka konkursa nolikums esot rakstīts tikai vienai bankai un citai neesot bijis iespējams piedalīties.
Minēts arī fakts, ka Dienvidu tiltam neesot piesaistīts Eiropas finansējums, bet to vajadzētu mēģināt izdarīt.
Beidzot debates, runu teica Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), kurš aicināja deputātus atbalstīt līguma slēgšanu.
Pēc aptuveni stundu ilgām debatēm par līguma slēgšanu balsoja 31 deputāts, 15 bija pret, bet septiņi balsojumā atturējās.
