Latvieši sava ziemeļnieciskā temperamenta un kūtruma dēļ nekad nav izcēlušies ar acīmredzamu emociju demonstrēšanu – īpaši pozitīvo, tādējādi bieži ģimenei, draugiem noklusējot mīlestību, simpātijas, arī tik vienkāršo „paldies!”. Ja reiz tik grūti uz rīcību ir saņemties vārdos, kas nemaksā ne nieka, šķietami neiespējamāk ir saviem tuviniekiem izdomāt un sagādāt materiālus uzmanības apliecinājumus.
Turpinot tradīcijas un kultivējot ģimeniskumu, par galveno gada notikumu daudzās ģimenēs ir izvirzīti tieši Ziemassvētki ar visām no tā izrietošajām izdarībām – Ziemassvētku eglīti, klātu galdu un grūtām nākamajām dienām (latvieši ir ēdāju tauta), neiztrūkstošām Ziemassvētku dāvanām, kas vairumā gadījumu tomēr sagādā vislielākās pūles. Tā kā rokdarbi vairs nav modē, ir laikietilpīgs pasākums un dažkārt meistaram sagādā vilšanos pretēji cerētajā, ka kļūst gluži vai kauns ‘kaut ko tādu’ kādam dāvināt, tad ierasti metamies veikalu virzienā, kur pēc rūpīgas mantu apskates un izvēles atbilstoši gaumei un makam stāvam krietni garās rindās...
Kā ierasts, Ziemassvētku dāvanas, kas oriģinalitātes un kvalitātes ziņā ir pārākas par lielveikalos nopērkamajām, vislabāk meklēt tematiskajos tirdziņos. Piemēram, Doma laukumā līdzās tradicionālajai Ziemassvētku atribūtikai - piparkūkām, svecēm, zvaniņiem, tam visam esot neierobežotā arsenālā, – var atrast koka un māla izstrādājumus, cimdus, zeķes, cepures, jaukas somas, rotaslietas, dažāda lieluma un formas akmenskaluma priekšmetus un citas preces, kas ražotas nedaudz eksemplāros, tādējādi pretendējot uz ekskluzivitātes un individualitātes statusu.
Tomēr daudz būtiskāk ir ne jau Ziemassvētku dāvanas lielums, smagums un cena, bet attieksme, ar kādu tā tiek dāvātā. - No sirds pasniegta svecīte, piparkūka, pašdarināta apsveikuma kartiņa vai eglītes rotājums ir daudz aizkustinošāki un mīļāki. Jā, tieši pašdarinātās Ziemassvētku dāvanas spēj saviļņot visvairāk, kamēr praktiskie un par naudu pirktie krāmi pēc izsaiņošanas nekavējoties tiek nobāzti tiem piemērotajās vietās...
Ik gadu, tam beidzoties, diemžēl tikai divu nedēļu priekam Latvijā tiek nocirsti un izlietoti aptuveni 300-400 tūkstoši eglīšu. Sekojot pasaules modes tendencēm, arī Latvijā pēdējos gados ir ieviesusies tradīcija svētku noskaņas radīšanai izmantot dzīvus kociņus, kas sastādīti podiņos. Tādējādi, beidzoties svētkiem, atkrīt fiziska eglītes izsviešana pagalmā, bet pavasara pusē mazais kociņš var lieti noderēt vairot Latvijas floru.
Ziemassvētku dāvanu iegādes drudžainajos apstākļos neaizmirsīsim, ka par visu svarīgākais ir miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!