Šādi grozījumi bija nepieciešami, jo, ņemot vērā valstī esošo ekonomisko situāciju, 2009.gada budžetā līdzekļi šo noteikumu ieviešanai nav paredzēti.
Obligāto visu valstī esošo suņu reģistrāciju, paredzot dzīvnieka apzīmēšanu ar mikroshēmu, bija plānots sākt ar nākamā gada 1.janvāri.
Noteikumu ieviešanai bija paredzēts pārejas periods - viens gads. Tas nozīmē, ka dzīvnieka reģistrēšanai nebūs nepieciešama atsevišķa vizīte pie veterinārārsta, bet to varēs apvienot, piemēram, ar ikgadējo veterinārārsta apmeklējumu, kad dzīvnieku vakcinē pret trakumsērgu, kas ir obligāts pienākums dzīvnieka īpašniekam.
Pret šo noteikumu obligātu ieviešanu no nākamā gada 1.janvāra iebilda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvji. Viņi zemkopības ministram Mārtiņam Rozem (ZZS) norādīja, ka mājdzīvnieku apzīmēšanu Eiropas Savienība dalībvalstīm nav noteikusi par obligātu prasību. Tiem ir jābūt apzīmētiem tikai tad, ja tie tiek vesti pāri valsts robežai.
Ņemot vērā slikto finanšu stāvokli valstī, lauksaimnieki aicināja šī dārgā projekta ieviešanu atlikt līdz 2012.gadam, kā arī noteikt, ka apzīmēti tiks tikai tie mājdzīvnieki, kurus izved ārpus Latvijas. Ministrs norādīja, ka mājdzīvnieku apzīmēšana noteikti nebūs Zemkopības ministrijas prioritāte nākamgad.
Reģistrējot mājas (istabas) dzīvnieku, tiek nostiprinātas arī īpašuma tiesības uz konkrēto dzīvnieku. Ar mikroshēmu apzīmēta dzīvnieka piederība personai ir viegli konstatējama un pierādāma. Reģistrēta dzīvnieka pazušanas un atrašanas gadījumā iespējams maksimāli ātri atrast dzīvnieka īpašnieku, sazināties ar viņu un dzīvnieku nogādāt mājās.
Dzīvnieku reģistrācija ir nepieciešama ne tikai dzīvnieka īpašniekam, bet arī valsts un pašvaldību institūcijām, kuru pienākumos ietilpst uzraudzīt dzīvnieku labturības un aizsardzības normas, - Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts un pašvaldību policijai.
Šīs institūcijas beidzot iegūs neapšaubāmu pārliecību par dzīvnieka piederību konkrētai personai, būs iespēja saukt pie atbildības dzīvnieku īpašniekus, kas neievēro normatīvo aktu prasības, kā arī no dzīvnieku īpašniekiem būs piedzenami izdevumi, kas saistīti ar dzīvnieka izņemšanu, transportēšanu, izvietošanu dzīvnieku patversmēs, kas tagad tiek segts no valsts budžeta.
Ieguvēji būs arī veterinārārsti, kas pēc mikroshēmas vienmēr varēs pārliecināties, vai tieši konkrētais dzīvnieks tiek vakcinēts pret trakumsērgu, vai tieši par šo dzīvnieku tiek sniegta uzziņa par tā faktisko stāvokli, vai dzīvnieka eitanāziju pieprasa dzīvnieka īpašnieks, kā arī citos gadījumos.
Galvenais ieguvums no jaunās kārtības - dzīvnieks kļūst identificējams, kas paaugstinās arī dzīvnieka īpašnieka atbildības līmeni par savā īpašumā esošo dzīvnieku.