Viņš norādīja, ka nākotnē arvien straujāk pieaugs enerģijas patēriņš pasaulē. To rada globālās ekonomikas attīstība. Šī attīstība atstāj negatīvas sekas uz vidi, un kaitīgo izmešu daudzums katru gadu palielinās. Tāpēc, atstājot šo jautājumu novārtā, ietekme uz vidi būs dramatiska. Turklāt lielākās cietējas būs nevis attīstītās valstis, kas rada šo piesārņojumu, bet gan neattīstītās valstis.
Piebalgs atzina, ka patlaban ir grūtības vienoties par globālu līgumu, lai spertu soļus šī jautājuma risināšanai. Tomēr katru gadu pasaules valstis arvien vairāk apzinās problēmas nozīmīgumu, tāpēc kopēja līguma parakstīšana ir iespējama.
Gadā par aptuveni 1,9% palielinās naftas patēriņš, bet drīzumā tā ražošana var nonākt tikai dažu valstu un kompāniju rokās. Līdz ar to, runājot par enerģētikas efektivitātes uzlabošanu, ir aktīvāk jārunā arī par tās diversificēšanu un atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ražošanā.
Piebalgs pauda vēlmi redzēt Baltijas valstis kā vienas no pirmajām, kas pielāgotos jaunajai enerģētikas politikai un izmantotu pēc iespējas vairāk atjaunojamo resursu efektivitātes celšanā.
Kā vienu no galvenajiem instrumentiem cīņā pret vides piesārņojumu Piebalgs minēja jaunās tehnoloģijas. Attīstot modernās tehnoloģijas, iespējams nodrošināt gan enerģētikas drošību, gan tās efektivitāti.
Latvijas premjers Aigars Kalvītis (TP) uzsvēra, ka ir nepieciešamas diskusijas par atjaunojamās enerģijas priekšrocībām. Īpaši šādas diskusijas ir nepieciešamas sabiedrībā.
Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips atzinīgi vērtēja atjaunojamo resursu iespējas enerģētikas efektivitātes palielināšanā, taču pauda bažas par emisijas kvotu sadalījumu nākamajiem gadiem.
Viņš norādīja, ka ES līdz 2008.gadam būtu jāvienojas par emisijas kvotu pārdošanas shēmu 2012.gadā. Straujā ekonomiskā attīstība rada sarežģījumus ievērot pieņemtos izmešu standartus.
ASV vēstnieks ES Boidens Grejs atzina, ka pēdējā laikā attiecības starp ASV un ES jautājumos par enerģētiku un tās ietekmi uz vidi ir uzlabojušās.
Viņš apgalvoja, ka pasaulē valda nepareizs uzskats par ASV it kā pasīvo attieksmi pret vides problēmām. ASV redz negatīvās klimata pārmaiņas un šo problēmu aktīvi risina. ASV jau patlaban daudz izmanto biodegvielu, turklāt ASV piemērs ir parādījis, ka biodegvielas ražošanai nebūt nav vajadzīgas valsts subsīdijas. Tās cena ASV tirgū ir zemāka nekā fosilajai degvielai.
Viņš arī atzina, ka arī Baltijas valstīs būtu aktīvi jāpāriet uz biodegvielas izmantošanu.
