Bušs pieminēja tos "vairāk nekā 100 miljonus cilvēku", kuri kopš Krievijas 1917.gada boļševiku revolūcijas gājuši bojā komunistiskajos režīmos visā pasaulē.
"Tāpat kā komunisti, teroristi un radikāļi, kas uzbrukuši mūsu nācijai, ir slepkavnieciskas ideoloģijas sekotāji, kas nicina brīvību, apspiež visus citādāk domājošos, tiesības paplašināties un realizē totalitārus mērķus. Tāpat kā komunisti, mūsu jaunie ienaidnieki uzskata, ka, kalpojot radikālai vīzijai, var nogalināt nevainīgus cilvēkus. Un, tāpat kā komunisti, vardarbīgi islāma radikāļi ir lemti neveiksmei," sacīja Bušs.
Jaunais memoriāls līdzinās papjēmašē Demokrātijas dievietes statujai, kuru 1989.gadā Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā uzslēja demokrātiju pieprasošie studenti, pirms viņus brutāli apklusināja Ķīnas armija.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons informēja, ka memoriāla būvniecībai jau 1994.gadā ar ASV Kongresa rīkojumu tika izveidots Komunisma upuru piemiņas fonds. Fonda goda priekšsēdētājs ir ASV prezidents Džordžs Bušs, bet dibinātāju, padomes un biedru sarakstā ir arī vairāki bijušie ārvalstu prezidenti, starp tiem bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis, Polijas līderis Lehs Valensa un Lietuvas pārstāvis Vītauts Landsberģis.
Vairākus tūkstošus ASV dolāru memoriāla izveidei ziedojusi arī Latvijas valsts, PBLA un Amerikas Latviešu apvienība (ALA). No Latvijas memoriāla atklāšanas ceremonijā pēc ALA uzaicinājuma piedalījās divi komunistu režīma represētie - Benita Eglīte un Ilmārs Knaģis.
Eglīte ar ģimeni tika deportēta 1949.gadā 11 gadu vecumā no Annenieku pagasta uz Omskas apgabalu. Deportācijā piedzīvotos pārdzīvojumus Eglīte iemūžinājusi zīmējumos, ko Latvijas Okupācijas muzejs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apkopojis un publicējis grāmatā "Ar bērna acīm".
Knaģis ar ģimeni tika deportēts 15 gadu vecumā 1941.gadā no Jēkabpils uz Krasnojarskas apgabala ziemeļiem Sibīrijā. Latvijā Knaģis atgriezās 1962.gadā. Viņš piedalījies Latvijas Politiski represēto apvienības un Rīgas Politiski represēto kluba dibināšanā.
Knaģis pēc 1988.gada organizējis arī vairākas ekspedīcijas uz Sibīriju, lai uzstādītu piemiņas zīmes vietās, kur gājuši bojā daudzi no deportētajiem latviešiem. 2001.gadā publicēta viņa atmiņu grāmata "Bij’ tādi laiki".
