Citi gadi izcēlās ar visvairāk iesūtītiem pieteikumiem nevārdos, vai 2007.gadā ar spārnotiem teicieniem – šoreiz varētu būt, ka neatpaliks arī ieteiktie vārdi. Jau pagājušā gadā manāmi aktīvāki priekšlikumu iesūtītāji bija jaunieši – tādēļ 2008. gadā īpaši aicināti piedalīties studenti un skolēni.
Žūrija līdz 17. janvārim vēl pieņem izskatīšanai interesantus un aktuāli noderīgus jaunus vai “atdzīvojušos” vārdus, kas der nevajadzīgu svešvārdu vietā – vai kas izsaka kādu nojēgumu, kam līdz šim trūcis trāpīga apzīmējuma, un tāpēc pārliecinoši būtu pelnījuši Gada vārda godu. Tāds pirms gada bija „ēnstrādnieks” – tad aktuāls vārds, taču trāpa dziļi tieši tagadējās sāpīgās vietās.
Ieteikumus šim konkursam ar norādi „gada vārds, nevārds, teiciens” vēl var iesūtīt līdz sestdienai, 2008. gada 17. janvārim, rakstot: Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopai Merķeļa ielā 13, Rīga, LV-1050, vai uz elektroniskā pasta adresi gadavards@inbox.lv.
No līdz šim iesūtītajiem ierosinājumiem īpašu uzmanību guvuši, piemēram, šādi (atgādinām, ka tie ir tikai starprezultāti) :
2008. gadā plaši lietoti vārdi vai Gada vārda kandidāti:
"talkot" ( sabiedrība vasaras lielā talkā)
"sprīdīša sindroms" (- sakarā ar lielo latviešu imigrēšanu uz Īriju un citām zemēm)
„bomārs” (it kā pieklājīgāks vārds nekā: "bomzis", bezpajumtnieks)
„vaimanoloģija” (mums raksturīga īpašība - dzirdēts raidījumos un sarunās)
„edrese” (Juris Riekstiņš: kā var ērti apzīmēt e-pasta adresi)
„vakaroni” (vakardienas makaroni, lietots ēstuvēs - studentu, skolnieku vidū)
“lieldraugs” ("ģenerālsponsors")
“vingrums, vingruma klubi” (Fitnes, fitnesa kluba vietā)
“stāvparks”
No Gada nevārda kandidātiem, minami:
"krīze"
„jāsaka to.... ” (Šlesers katrā otrā teikumā – „jāsaka tas” vietā)
„atvērtās darba pozīcijas” (brīvas darba vietas, vakances?)
„baža, debate” (daudzskaitlinieki lietoti vienskaitlī! vai drīz dzirdēsiem „baile, bikse,bēre,kāza”?)
- svešvārdi nevietā un bieži pat nepareizi lietoti, piemēram: - „turbulence” (svārstība, satricinājums)
- „ekspektācija” (pieņēmums, sagaidāmais...)
- „translācija” (pārraide)
- „gopņiks, gopīt/gopņīt” (neliela auguma zaglīgs cilvēks, zagt)
- „placis” (laukums)
"Pāļi International" (firmas nosaukums tālrādes seriālā "Svešā dzīve")
"biškameņirsis"!
“Parex”
No ieteikumiem Gada spārnotam teicienam:
„Algas atkausēt, ministrus iesaldēt” (26.9. ārstu demonstrācijā pie Saeimas)
"Ballīte ir beigusies. Kādam ir jāmaksā rēķins, un nav skaidrs, kurš to darīs." (-Edgars Šīns)
"Šie cilvēki var nešaubīties - mēs viņiem atnāksim pakaļ" ( - Juta Strīķe)
"Kas es esmu?" (Zatlers).
"Kritēriji ir manā galvā" ( - IOC Vrubļevskis)
"Nevajag psihot ! " (- MP Godmanis)
„Nothing special“, „nasing spešl“… (dažādi raksturīgi FM Slaktera neseni izteikumi Bloomberg)
„We will be very taupīgi“
"Okei, ai vil trai"
"Pāļi International" (firmas nosaukums tālrādes seriālā "Svešā dzīve")
"Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama" (Zalāns)
"Vajag palīdzēt "talantiem"... jo īpaši tiem, kuriem nav..." (Zatlers).
"Putnu gaiņāšana" (Liepājā folklorizējies Kleina konflikts ar Ērgli un Jāni Strazdu)
„Zemeņu torte “
''Krīzes skartais apģērbs''
„Celtniecības darbu veikšanas process” („celtniecība” - savārstījums, kā daudzi līdzīgi)
Atgādinājums
2008. gada Vārds, Nevārds un Spārnotais teicienu paziņos īpašā preses konferencē 2009. gada 26. janvārī.
Gada vārds – spilgtākais un trāpīgākais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, kļuvis populārs vai populāitāti atguvis 2008. gadā, arī ieteikts jaunvārds.
Gada nevārds – nejēdzīgākais darinājums vai nevajadzīgākais svešķermenis, kas valodā parādījies vai manāmi izplatījies 2008. gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas šajā gadā plaši lietots ar visneiederīgāk vai visnevajadzīgāk sagrozītu nozīmi (piemēram, tikai tāpēc, ka tā ir citā valodā).
Gada spārnotais teiciens – spilgtākais vai dīvainākais teiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts 2008. gadā.
Sūtītāji aicināti, ja iespējams, norādīt, kur vārds vai teiciens dzirdēts vai lasīts un kādā sakarā lietots. Vēlams minēt sūtītāja vārdu, uzvārdu un adresi.
Žūrijā pārstāvji no RLB Latviešu valodas attīstības kopas, LZA Terminoloģijas komisijas un Latvijas Rakstnieku savienības
Informācija
Līdzīgas akcijas, kuŗu mērķis ir veicināt sabiedrības uzmanību valodas saturiskai un formālai tīrībai, ik gadu notiek daudzās valstīs, arī Vācijā un ASV.
Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšana, ko rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju, notiek jau sesto gadu.
2007. gadā: gada vārds: "ēnstrādnieks", nevārds: "(siera) produkts" un spārnotais teiciens: "bojāts horizontālais taimkods".
2006. gada vārds bija „draugoties” kā tīmekļa draugiem.lv lietotāju darbības vārds ar daudziem šī vārda atvasinājumiem, nevārds – „hendlings” anglicisms, kas dzīvu radību kontekstā izklausās pat neētiski, spārnotais teiciens – „ņēma un uzmeta” aktuāli folklorizējies latviešu valodā, tad vēl daudzi spilgti ‘savārstījumi’, kā piemēri plašai tagadējai parādībai tekstos un runās ar visādiem nesakarīgiem vārdu virknējumiem.
Par 2005. gada vārdu kļuva Anšlava Eglīša “smacenis” (angliskā vārda „smogs” vietā), par nevārdu – “centrs” nevajadzīgi plaši sastopamā nozīmē ‘liela vai maza vieta, kur kaut kas notiek’ (tirgotava, kopētava u.tml.) un par spārnoto teicienu – “vanags noknāba cālīti”.
Par 2004. gada vārdu kļuva “mēstule” (angliskā vārda “spams” vietā), par nevārdu – „māsterplāns” (ieteikts to aizstāt ar vārdu “virsplāns” vai “dižplāns”) un par spārnoto teicienu – “valsts deg zilās ugunīs” (ar nozīmi ‘valstī krīze’).
Latvijā pirmo reizi tāda akcija notika 2003. gadā, kad par gada vārdu kļuva “zīmols” (kas aizstājis anglisko “brandu” vai “brendu”), par nevārdu – “eiro” (tā nelokāmības dēļ) un par spārnoto teicienu – vārdkopa “zelta rokas” ar jaunu, negatīvu nozīmi.
Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija ir Latvijā plaši pazīstamas organizācijas, kas katra savā veidā rūpējas par latviešu valodas vērtībām.
Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa dibināta 2001. gada septembrī. Kopas mērķis ir veicināt, lai latviešu valoda un valodniecība attīstītos, balstoties uz zināšanām un zinātni un it īpaši uz Latvijas lielāko valodnieku Mīlenbacha un Endzelīna atziņām un ieguldījumu. Cita starpā kopa rosina uz diskusiju par aktuāliem valodas jautājumiem, kā arī aicina novērst padomju laikā ieviesto dekrētu un kaitīgo nolikumu turpināšanu tagadējā valodas praksē.
