Lietuvas premjeram nācās komentēt bažas, ka Lietuvas ietekme uz minētā projekta attīstību būs lielāka, nekā citiem partneriem. G. Kirkils solīja, ka Latvijai un Igaunijai būs proporcionālas iespējas piedalīties šīs ieceres īstenošanā.
Forumā piedalījās divi ASV vēstnieki: vēstniece Latvijā Toda Beilija un vēstnieks Eiropas Savienībā Boidens Grejs. To var uzskatīt par ASV apliecinājumu Baltijas valstu atomenerģētikas plānu atbalstam. Tai pašā laikā ASV aktīvi iebilst pret Irānas mērķiem izmantot atomenerģiju. B. Grejs šādas ASV nostājas atšķirību skaidroja ar to, ka „Baltijas valstu plāni ir miermīlīgi, bet Irānas nē.” Vēstnieks gan nepamatoja, kāpēc Irānas plāni neesot miermīlīgi. Viņš uzsvēra, ka Irānai nemaz neesot vajadzīga atomenerģija, jo tā var izmantot savus lielos naftas resursus.
Saskaņā ar Latvijas premjera Aigara Kalvīša prognozēm jaunais atomreaktors sāks darbu laika posmā no 2015. līdz 2020.gadam. Tomēr Baltijas valstis nesaskata problēmas ar elektroenerģijas iegūšanu līdz šim laikam. A. Ansips skaidroja, ka Igaunija jau tagad eksportē elektrību. Savukārt, Lietuva ir apņēmusies modernizēt jau esošu ar gāzi darbināmu elektrostaciju.
„Mums ir jāvirzās no fosilo resursu izmantošanas uz videi draudzīgas enerģijas iegūšanu,” uzrunājot foruma dalībniekus, sacīja Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Arī A. Kalvītis uzskata par nepieciešamu izmantot videi draudzīgus paņēmienus. ES Komisārs tieši tehnoloģiju pielietošanu redz kā atbildi pieaugošajam pieprasījumam pēc energoresursiem.
Šajā sakarā T. Beilija informēja, ka no 2001. -2006.gadam ASV ir piešķīrusi 29 miljardus dolāru pasaules klimata izmaiņu un alternatīvo enerģijas resursu pētniecībai.
Baltijas reģionālajā enerģijas forumā svarīga bija tēma par optimālu dažādu enerģijas ieguves avotu radīšanu vietējam tirgum. Tāpat tika apspriesti jautājumi par tīras enerģijas izmantošanu „jau rīt” un jauno tehnoloģiju pielietošanu nezūdamas elektroenerģijas iegūšanai.