Pasākuma uzbūve, atbilstot visiem estrādēs mūzikas klasikas kanoniem, raisa asociācijas ar 20.gadsimta Svinga laiku. Pirmkārt, pateicoties lieliskajam džeza orķestrim „Mirage Jazz Orchestra” un tā vadītājam Gunāram Rozenbergam, kuru pavadījums popdziesmām piešķīra pievienoto vērtību. Muzikālo programmu nopietnāku padarīja arī muzikālo ekspertu – profesionāļu sagatavotie priekšnesumi. Caurmērā 2008.gadā mūziķi ir radījuši vairāk mierīgu dziesmu, un viņiem par prieku, klausītājiem tās arī ir patikušas.
Igo un Andra Ērgļa kopējā dziesma „Spēle” lieliskā mijiedarbības rezultātā atklāj abu mūziķu balss tembru dažādību – Igo spēcīgo rokmūzikas vokālu Ērgļa romantiskā balss padara niansētāki emocionālāku. Bet, piemēram, duetā „Pieskāriens” Jana Kay ir „vilcējzirgs”, kurai Rešetins mēģina tikt līdzi. Šo nevienlīdzību mazina aktiera plastiskās dotības, kuras zālē izraisa sajūsmu. Arī Reiniku duetā vadītājs ir brālis Lauris, taču kopā ar līdzpaņemtajiem profesionālajiem brāļiem un māsām, „Tu esi man dzīslās” raisa idilliskas sajūtas. Interesants ir Lingas priekšnesums, kura laikā mākslinieks intensīvi sviež zemē no sākuma mikrofona statīvu, bet vēlāk arī pašu mikrofonu. Iejušanās tēlā? Drīzāk izskatījās pēc izmisīgas mēģināšanas iegūt skatītāju uzmanību. Donam „Leila” orķestra apdarē skan vēl labāk nekā oriģinālā, jo dziesma iegūst grandiozitāti. „Cosmos” ar dziesmu „Pasaules galiņš” atkal pierāda, ka ir viena no Latvijas profesionālākajām un arī asprātīgākajām grupām. Taču vislielākos aplausus un zāles sajūsmu, kas, manuprāt, pārspēja pat uzvarētāju, bauda Ivo Fomins, bet „ Prāta vētra” gūst vislielāko publikas atbalstu dziesmas „Ja tikai uz mani paskatītos” laikā.
„Manam dēlam tā ir mīļākā grupa, bet man šovakar tomēr ir prieks, ka „Prāta vētra” nav uzvarētāji!” – sajūsmināts un pārsteigts atzīstas 2008.gada vērtīgākās dziesmas „Brīvdiena” izpildītājs Intars Busulis. Uz ko Renārs Kaupers vēlāk atjoko: „Intar, pastāsti dēlam, ka ne vienmēr uzvar stiprākie!”
Lielie pasākumi Latvijas populārajiem mūziķiem joprojām ir mīļi, ne jau tāpēc, ka tiek dotas balvas, bet gan tusiņa dēļ! Olimpiskā centra dienesta viesnīcas sienas jums varētu pastāstīt leģendārus stāstus. Arī šis janvāris neesot bijis izņēmums.
Foto: Zanda Buciniece
