Siltu roku pieskāriens un īpašā gādība, ko bija neiespējami nepamanīt grupas "Soundarcade" rūpēs par pasākuma viesu ērtībām, pašiem kolektīva pārstāvjiem pirms koncerta sākuma sanesot zālē krēslus un sakārtojot tos rindās, radīja papildus mīļuma sajūtu, kas bieži ir iztrūkstošs elements pašvaldību kultūras namu aurā. Kamēr koncerta dalībnieki skaņoja instrumentus, sarīkojuma apmeklētājiem, lai izbēgtu no garlaikošanās, bija iespēja veldzēties ar improvizētā bāriņā iegādātu tumšo "brengulīti". Tiesa, alus muciņas tika iztukšotas krietni pāragri, līdz ar to nevienu sagumušu neizdevās sastapt, jo patiesībā ļaudis bija sapulcējušies, lai reibtu no mūzikas, nevis no dzērieniem.
Bez garām runām tumsas pārsegā koncertu atklāja bezvārdu eksperimetētāji un "Soundarcade" draugi kolektīvs "Tesa", savu pusstundas priekšnesumu pārvēršot par vienu skaņdarbu ar neskaitāmiem muzikālās intensitātes kāpumiem un kritumiem. Eksperimentālās psihodēlijas trio zāli piepildīja ar skaņu mākslu šī vārdu salikuma nepāprotamākajā izpratnē, mūzikas baudītājam ļaujot atrasties kaut kur starp zemi un debesīm.
Kā otrie skatuvi ieņēma vakara varoņi. Konsekventā atteikšanās no krāšņiem gaismu šoviem jau labu laiku ilustrē "Soundarcade" domāšanas virzienu, pārspīlētas scenogrāfijas vietā skatuves fonā izmantojot sev raksturīgās saturīgās videoprojekcijas, šoreiz apokaliptisku multeņu veidā, kuras vērojot katrā skatītājā, iespējams, dzima individuālas pārdomas – par eksistences lietderīgumu, nemitīgo cīņu starp labo un ļauno vai par jebkādu augstāku spēku ietekmi uz cilvēci.
"Soundarcade" uzstāšanās laikā vairākkārt uz skatuves kāpa ansambļa draugs Normunds Grīslis, kurš kopā ar atsevišķiem "Soundarcade" pārstāvjiem muzicē dažādās kolektīvās variācijās ("PND", "7 pieauguši vīrieši"). Normunda trompetes skaņām organiski saaužoties kopā ar spēcīgajām ģitārām, bungām, basu un vijoli, zāli pārņēma netverams, caurspīdīgs no skaņām būvēts plīvurs. Joprojām krietni nepieradināta šķiet Mārtiņa Ābola dziedāšanas maniere, kurai Latvijas mērogā ir grūti atrast līdzvērtīgu. Muzikālajam izteiksmīgumam kulminējot vairākkārt, ko pēc definīcijas paredz eksperimentāli psihodēliskā mūzika, tika izpildīti gabali no jaunā albuma "Daughters of Molestia", kuru vēl gluži karstu par pieklājīgu cenu – pieciem latiem – mūzikas gardēžiem bija iespējams nopirkt turpat uz vietas.
Koncerts noslēdzās ar abu kolektīvu apvienošanos "Bigbendā", kad nebija tālu līdz mirklim, kad viens no Rīgas kultūras centriem zaudētu jumtu...
Kamēr mūziķi ar patiesu meistarību pildīja savu skatuvisko apņemšanos, man nācās pārvarēt neskaitāmos skudriņu uzbrukumus. Negadās bieži, kad mūzikai piemītošais spēks spēj dezorganizēt prātu un tam pakārtoto spēju izteikties, līdz pat šim brīdim...
Foto: Zaiga Kediņa
