Pirmdiena, 23.Septembris 2024. » Vārdadienas svin: Vanda, Veneranda, Venija;

Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga" aicina uz koncertu "Klasikas virsotnes II"

Daina Švābe, 26.01.2009. 11:37

28. janvārī plkst. 19:00 Lielajā Ģildē Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga" un diriģents Andris Poga aicina uz cikla "Klasikas virsotnes" otro koncertu, kurā skanēs vēlīnā romantisma un impresionisma mūzika - R. Vāgnera, R. Štrausa, G. Mālera un M. Ravēla radītie šedevri. Koncerta soliste Ilona Bagele (alts).
Profesionālais pūtēju orķestris "Rīga" aicina uz koncertu "Klasikas virsotnes II"

Koncertu cikls „Klasikas virsotnes” tika atklāts 2008. gada 23. oktobrī, kad orķestris „Rīga” diriģenta Boļeslava Voļaka vadībā atskaņoja V. A. Mocarta, F. Šūberta un M. Musorgska skaņdarbus.

Diriģents Andris Poga stāsta: „Koncertu cikla "Klasikas virsotnes" otrajā koncertā satiksies romantisma laikmeta dižgari - Rihards Vāgners, Gustavs Mālers, Rihards Štrauss un franču impresionisma pārstāvis Moriss Ravēls. Šie ir komponisti, kuru simfoniskā mūzika mani aizrauj un fascinē savu emociju daudzveidībā un tiešumā, kā arī muzikālās izteiksmes krāšņumā. Šoreiz labi pazīstamie opusi tiks it kā atklāti no jauna tajā plašajā tembrālo krāsu gammā, kādu rada pūtēju orķestris.”  

Koncertu „Klasikas virsotnes II” atklās Riharda Vāgnera Isoldes Liebestod (1862) no operas „Tristāns un Izolde”. Tā ir koncertversija Izoldes ārijai no operas 3. cēliena, un Vāgners to atskaņojis vairākus gadus pirms pašas operas pirmizrādes (1865).

Koncerta turpinājumā Riharda Štrausa Svīta no operas „Rožu kavalieris”. Šī opera savulaik guva ļoti lielu publikas atzinību, kas pamudināja komponistu radīt koncertversijas vairākiem operas fragmentiem, tostarp 1944. gadā Svītu orķestrim. Nereti to dēvē par Valšu svītu, neskatoties uz prelūdiju svītas ievadā un trakulīgo kodu, kuru R.  Štrauss speciāli sarakstīja šai Svītai.
Gustava Mālera dziesmas Urlicht (1893) un Lob des hohen Verstandes (1896) no cikla „Zēna brīnumrags” kopā ar orķestri „Rīga” atskaņos Ilona Bagele. Dziesmu Urlicht Mālers ietvēris savā  Otrajā simfonijā „Augšāmcelšanās” kā simfonijas ceturto daļu ar alta solo.

Vakara izskaņā – franču komponista Morisa Ravēla slavenākais, 1928. gadā sacerētais  orķestra skaņdarbs „Bolero”.  Sākotnēji tas rakstīts kā viendaļīgs balets, pēc dejotājas Idas Rubinšteinas pasūtījuma. Par tēmu Ravēls izvēlējies 18 taktis garu melodiju, kas atkārtojas dažādās instrumentālās krāsās uz nemainīga bolero ritma, tādējādi orķestra skanējums arvien pieņemas spēkā līdz grandiozai emocionālai kulminācijai.

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV