Koncertā piedālās:
Gunta Davidčuka (soprāns)
Kristīne Adamaite (ērģeles)
Rīgas saksofonu kvartets
Edgars Saksons un Rihards Zaļupe (sitaminstrumenti)
Valsts Akadēmiskais koris Latvija
Diriģents Māris sirmais
Programmā: Ērika Ešenvalda un Riharda Dubras jaundarbi, Gija Kančelli
Festivāla "Saxophonia" atklāšanas koncerts nu jau tradicionāli notiks Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Saksofonu zinām kā vienu no universālākajiem instrumentiem – tas vienlīdz neaizstājams gan džeza pasaulē, gan uz akadēmiskās skatuves, gan sakrālajā telpā. Latvijas klasiskās saksofonspēles skolas ieviesējs Artis Sīmanis rāda teicamu priekšzīmi, jau vairākas sezonas uzstādamies Latvijas baznīcās kopā ar vienu no Latvijas labākajām ērģelniecēm Kristīni Adamaiti un jauno spilgta soprāna īpašniecei Guntu Davidčuku. Šī trio atskaņotā koncertprogramma "Dāvida dziesmas" nominēta Lielajai mūzikas balvai 2008. Festivāla Saxophonia 2009 atklāšanas koncertā nosauktais trio spēlēs pasaules pirmatskaņojumu – tieši šiem mūziķiem veltīto Riharda Dubras jaundarbu Ecce, Domine. Tikpat labi sakrālajai telpai piedien Ērika Ešenvalda mūzika – arī viņš sarūpējis jaundarbu Genesis, kura atskaņojumā piedalīsies erudītie un iejūtīgie Ešenvalda mūzikas interpreti Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Māris Sirmais. Koncertā piedalīsies arī festivāla namatēvs – Rīgas saksofonu kvartets, kopā ar kori "Latvija" atskaņojot Gijas Kančeli pretkara manifestu Amao omi.
Festivāla "Saxophonia" atklāšanas koncertā klausīsimies klausītāju iemīļotu un atzītu divu Latvijas komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumus. Ēriks Ešenvalds (1977) komponējis skaņdarbu Genesis jauktam korim, saksofonu kvartetam, sitaminstrumentiem un ērģelēm. Jaundarba pamatā ir labi pazīstamais septiņās dienās noritējušais pasaules radīšanas stāsts, ko lasām 1. Mozus grāmatā. Intriģējoša šķiet piedāvātā iespēja klausīties, ar kādām skaņu ainām komponists iztēlojies debesu, zemes, gaismas, ūdeņu, augu, dzīvnieku un cilvēka radīšanas skatus. Otru jaundarbu komponējis Rihards Dubra (1964) – ar komponista iecienīto pravieša Isaja tekstu tapis opuss Ecce Dominus. Rihards Dubra saka: “Skaņdarbs rakstīts pēc Arta Sīmaņa ierosmes sastāvam, ar kuru viņš pēdējā laikā daudz muzicē. Proti, viņa alta saksofonam pievienojas Kristīnes Adamaites perfekti meistarīgā ērģeļspēle un Guntas Davidčukas jaukais soprāns. Pravieša Isaja teksti, mistisku pareģojumu pārpilni, uzrunā cilvēku, sniegdami ikvienam cerību. Ecce Dominus (veniet) - "Lūk, Kungs" (nāk). Un šoreiz nevis lai tiesātu zemi, bet lai izlietu savu žēlastību pār ikvienu, kurš nav ļauns. Šajā darbā esmu centies likt saturisko akcentu tieši uz to, ka labvēlību iemantos labestīgie, taisnīgie, mīlestības pārpilnie. Apzināti nekas netiek stāstīts par slikto – jo mazāk par to runā, jo lielākā aizmirstībā tas grimst, līdz iznīkst. Galvenais muzikālā auduma veidotājs šoreiz dīvainā kārtā ir ērģeles.” Vēl programmā eksplozīvo meditāciju meistara Gijas Kančeli (1935) skaņdarbs Amao omi (“Bezjēdzīgais karš”, 2005) korim un saksofonu kvartetam.
Gunta Davidčuka pērn ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) vokālās nodaļas docētājas Andžellas Gobas klasē. Beigusi Cēsu mūzikas vidusskolu kā kordiriģente. Bijusi dalībniece Štutgartes starptautiskās Baha akadēmijas festivāla korī (2005) un Šlēzvigas-Holšteinas festivāla kora akadēmijā (2006, 2007). Papildinājusi prasmi Līves Jansenas (Beļģija), Barbru Marklundas-Pētersones (Norvēģija), Evelīnas Tabas (Anglija) un citu pasniedzēju meistarklasēs. Piedalījusies Viestura Gaiļa operstudijas “Figaro” iestudējumos. Bieži koncertē kā soliste vokāli instrumentālo formu atskaņojumos un kamermūzikas programmās. Par programmu “Dāvida dziesmas” nominēta Lielajai mūzikas balvai 2008.
Artis Sīmanis absolvējis Sanktpēterburgas konservatorijas profesora Andreja Boļšijanova saksofona klasi (1986), ieguvis solista diplomu Dānijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas profesora Jorgena Boves saksofona klasē (1994), 1995. gadā saņēmis maģistra grādu JVLMA. Papildinājis zināšanas pie Žana Pjēra Baraljoli Nacionālajā mūzikas skolā Parīzē, pie Kristera Džonsona Stokholmas Karaliskajā Mūzikas augstskolā, pie Johannesa Ernsta Berlīnes Mākslu augstskolā un pie Johana van der Lindena Utrehtas Mūzikas augstskolā Holandē. Savulaik muzicējis Latvijas radio džeza orķestrī, kā arī Pita Andersona rokenrola grupā “Arhīvs”. Atskaņojis saksofona partijas Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Rīgas Festivāla orķestrī un Maskavas filharmonijas simfoniskajā orķestrī. Kā solists uzstājies ar Latvijas filharmonijas kamerorķestri, kā viesmūziķis koncertējis ar lielisko Danish Saxophone Quartet Itālijā un Norvēģijā. Kopš 2007. gada vasaras Artis Sīmanis ir JVLMA rektors, turpina darbu arī kā saksofona klases profesors un pedagogs Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. A. Sīmanis ir starptautiskā saksofonmūzikas festivāla Saxophonia iniciators un mākslinieciskais vadītājs. Par programmu “Dāvida dziesmas” nominēts Lielajai mūzikas balvai 2008.
Kristīne Adamaite mācījusies Rīgas 2. mūzikas skolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājas Leldes Paulas klavieru klasi (1994). 2002. gadā ieguvusi maģistra grādu ērģeļspēlē (profesores Larisas Bulavas klase). Papildinājusi zināšanas Enshedes Mūzikas augstskolā Nīderlandē. Kopš studiju laika regulāri koncertē, sadarbojoties ar koriem (Valsts akadēmisko kori “Latvija”, kori “Kamēr…”, kori “Balsis” u. c.) un solistiem (Gunta Davidčuka, Ilze Paegle, Evita Raituma, Ieva Parša, Ēriks Kiršfelds, Artis Sīmanis u. c.). Ir pasniedzēja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Lutera akadēmijā un ērģelniece Sv. Pestītāja baznīcā Rīgā. Par programmu “Dāvida dziesmas” nominēta Lielajai mūzikas balvai 2008.
Rīgas saksofonu kvartets (RSK) daudzsološi sevi pieteica 1992. gadā un tieši ar tā darbību ir aizsākusies akadēmiskā saksofona ēra latviešu mūzikā. Toreiz kvarteta komanda bija citāda, pašreizējā sastāvā – Gints Pabērzs, Artis Sīmanis, Ainars Šablovskis, Arvīds Kazlausks – mūziķi ir kopā kopš 2006. gada. Vienīgais no pirmās dienas līdz šodienai kvartetā palicis tā izveidotājs Artis Sīmanis. Ne tikai koncertzāles, bet arī Latvijas skolas, baznīcas, dažādu firmu prezentācijas, izstāžu atklāšanas ir RSK darba lauks. Par aktīvu koncertdarbību un augstu māksliniecisko sniegumu 1999. gadā kvartets saņēmis Lielo mūzikas balvu. Beidzamo koncertsezonu laikā bez Latvijas koncertēts arī Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā, Krievijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Austrijā, Vācijā, Portugālē, Kanādā, Ķīnā, ASV, Francijā, Horvātijā un Slovēnijā. Kvartets piedalījies tādos starptautiski nozīmīgos mūzikas festivālos kā Probaltica (Polija), Jazz Kaar (Igaunija), Rainbow Jazz (Igaunija), Upbeat (Norvēģija un Zviedrija), Baltijas Kultūras festivāls (Somija), “Pārsteidzošā Latvija” (Francija), Pasaules saksofonistu kongresā Monreālā 2000. gadā un Ļubļanā 2006. gadā. RSK pārstāvējis Rīgu tās kultūras dienās Varšavā, Porto, Lībekā un Prāgā. RSK ir centrālā ass starptautiskajam saksofonmūzikas festivālam Saxophonia. Ar savu spēli RSK guvis atzinību gan publikas, gan kritiski noskaņotu speciālistu vidū, būdams demokrātisks izvēlētajā stilistikā un ietiepīgi cerīgs profesionālās prasmes izkopšanā, pilnveidojot skanējuma nianses un meistarību. Ne mazsvarīgu lomu līdzspēlējusi arī iesīkstējušo stereotipu laušana par saksofonu kā džeza instrumentu. Nozīmīgu vietu RSK repertuārā ieņem latviešu komponistu orģinālmūzika saksofonam (Rihards Dubra, Ilze Arne, Alvils Altmanis, Selga Mence, Vineta Līce, Kārlis Lācis, Pēteris Butāns), kas rakstīta tieši šim sastāvam. Daļa no šīm kompozīcijām iekļauta RSK diskā “Mirabo tilts”, kas ierakstīta kopā ar franču saksofonistu Žanu Pjēru Baraljoli, savukārt Kārļa Lāča kompozīcijas izskanējušas sadarbībā ar orķestri “Rīgas kamermūziķi” un pašu autoru. Veiksmīga sadarbība RSK izveidojusies ar Latvijā dzīvojošo kanādiešu saksofonistu un komponistu Niku Gothamu, kura kameropera “Zemes augļi” uzvesta, kā arī ierakstīta CD kopā ar Latvijas radio kori.
Sīkāka informācija par festivālu www.latvijaskoncerti.lv
