Nenoliedzami „Mumiy Troll” ir viena no nedaudzajām Krievijas grupām, kura jau desmit gadu garumā jauc barjeras starp latviski un krieviski runājošajām auditorijām, pierādot, ka mūzika robežas nepazīst. Šķiet, pat grupas puiši pa šiem gadiem apguvuši mazliet vairāk latviešu vārdu nekā tikai „Labvakar!” un „Paldies!”.
Publikai viegli viļņojoties, izskan virkne jaunāko dziesmu. Tam seko kāpinājums: „... redzu, starp jums ir cilvēki, kuri nav bijuši uz mūsu pirmo koncertu Rīgā”, saka Iļja Lagutenko: „Bet šī ir īpaša diena. Tāpēc...”, un līdz ar pirmajām „Утекай” taktīm ovācijas sasniedz arēnas griestus. Seko citi populāri hīti. Kad tiek izpildīta „Медведица”, aplaudē un dzied līdzi arī sēdošā publikas daļa.
Tostarp scenogrāfijā izmantotās video instalācijas ne tuvu nevar salīdzināt, piemēram, ar „R.E.M.” grandiozo gaismu pasauli (runa par pagājušajā gadā notikušo koncertu tur pat „Arēnā Rīga”). Bjorna Tagemoses uzburtās video ainas atšķiras ar sižetisku vienkāršību un asprātību. Kas zina, varbūt neko vairāk arī nevajag...? Kad grupa pazūd aizkulisēs, top pilnīgi skaidrs, ka zāli neviens neatstās pirms nebūs ticis pie saldā ēdiena. Ir taču Valentīna diena – diena, kad visam būtu jābūt „Po Ļubvi”, un „Mumiy Troll” atgriežas uz skatuves vēlreiz, lai neliktu vilties nevienam.
Jāatzīmē arī „amerikāņu” grupas no Latvijas „Laimes pilnīgas” uznācienu iesildītāju lomā. (Grupa ir 2008. gada konkursu «Soundwave» un «Rock Legion» uzvarētāja.) Amerikāņu, protams, nav jāuztver burtiski. „Laime pilnīga” skanējumā nemana pat vāju atblāzmu no latviešu grupām bieži vien raksturīgās atsauces uz „Liepājas roku”. Protams, jums var nepatikt smagnējs, azartisks turklāt 70. gadu stilā ieturēts rokenrols, kurš ar skaļiem ģitāras treļļiem cenšas nocelt mājai jumtu, tomēr tas ir tikai gaumes jautājums, par kuru parasti nestrīdas. Var patikt vai nepatikt, bet izklausās pārliecinoši un daudzsološi.
Foto: Vladislavs Punculs
