Šoreiz klubā ir ļoti daudz cilvēku, lai gan pieņemu, ka vēl dažiem desmitiem pietiktu vietas. Labu skata punktu koncerta vērošanai ir grūti atrast. Pirmkārt, lielākā daļa klausītāju ir garāki par mani. Otrkārt, kad viņi ar vidējo svaru 100 kg, pildīti ar miestiņa spēcinošo dziru, sāk mošīt, sievišķīgām būtnēm labāk atrasties tālāk no grūdiena epicentra. Rinda pie bāra letes met kaut kādu dīvainu līkumu, apkalpošana - zibenīga. Varbūt tāpēc, ka veikli esmu tikusi tās priekšgalā? Daži kareivji miesās jūt ļenganumu jau pie otrās iesildītāju grupas „Eluveitie”. Tā kā šajā mēnesī man ir nācies dzirdēt dažas pašmāju metalcore blices, man jāsaka – vācieši „Caliban” man tiešām patīk. Viņu ļoti ekstravertā izpildījuma dēļ. „Caliban” ir labs ievads vakara hedlaineriem. Grupa iezīmē situācijas tālāko virzību, sadalot klausītājus labajā un kreisajā frakcijā, kuru pirmās rindas falangas mudina kārtīgam, plecs pret plecu, slaktiņam.
„Kreator” koncertu sāk ar jaunākā albuma „Hordes of Haos” tituldziesmu. Otrā ir man vissimpātiskākā „Warcurse”. Bez jaunākā albuma tiek spēlētas zināmākās dziesmas no „Enemy of God”, „Endless Pain” un citiem. Grupa ir slavena ar saviem agresīvajiem, politiski ievirzītajiem dziesmu tekstiem, par kuriem „Kreator” līderis Milan "Mille" Petrozza nereti tiek žurnālistu kritizēts. Viņš, protams, to visu uztver kā ‘metalheadam’ pieklājas – viņam ir svarīgs fanu, ne kritiķu viedoklis. Šoreiz dziesmu pantiņus atdala ātri iegaumējams piedziedājums, kurā lieliski var iesaistīties klausītāji. Un tomēr, „Kreator” diezgan paredzamā dziesmu struktūra liek man vilties. Nu, var taču paspēlēties ar pauzēm, ritmisko struktūru, daudzbalsīgu melodijas attīstību. Muzikāli pakļaut, nevis jau piekto reizi mutiski aicināt cilvēkus uz līdzdarbošanos. Taču katrai grupai ir sava taktika. Arī „Kreator”. Un galvenais, ka cilvēki šķiet tiešām laimīgi. Grupas mūzikai piemīt tāds pirmatnējs un ļoti vulgārs spēks. Pēc šādas muzikālās motivācijas kara cīņa būtu uzvarēta.
Foto: Zaiga Kediņa
