Kā stāsta diriģents Ainārs Rubiķis, „koncertprogrammas idejiskā autore ir čelliste Diana Ozoliņa, kura nupat ieguvusi Lielo Mūzikas balvu 2008 par izcilu darbu ansamblī. D.Ozoliņa izteica vēlmi atskaņot Dmitrija Šostakoviča Otro koncertu čellam ar orķestri, kuru komponists - viens no krievu mūzikas korifejiem - veltījis pasaulslavenajam čellistam Mstislavam Rostropovičam.” Monumentālais Otrais koncerts čellam ar orķestri parāda D.Šostakoviča personības duālismu – pretruna starp mākslinieku un sabiedrību šeit izteikta sarkastiski un traģiski hiperbolizēti, kur personība (solists) un sabiedrība (orķestris) atrodas nemitīgā konfrontācijas, meklējumu un maldu īstenošanas un realizācijas ceļā.
Tā kā koncerta idejiskais stūrakmens bija atrasts, arī turpmākā koncerta iecere tika saistīta ar krievu mūzikas meistariem.
Rodiona Ščedrina koncerts orķestrim „Draiskās častuškas” atklāj padomju laikmeta ideoloģijas gaišās puses. Skaņdarbs sarkastiskā un groteskā veidā reanimē krievu nacionālās folkloras pērli – častušku, kuras atdzimšana profesionālās akadēmiskās mūzikas vidē 20. gadsimta 60. gados bija „atkušņa laika” izaicinoša un pat šokējoša. Tieši častuška stimulēja jaunu mūzikas vēstures laikposmu – „Jauno folkloras vilni”. Virtuozajā skaņdarbā „Draiskās častuškas” orķestra solo instrumentu savstarpējā sacensība un folkloras tēmu kaleidoskops rada to īpašo emocionālo gaisotni, kas raksturīga krievu sādžas optimistiskajai, gaišajai un bezrūpīgajai padomju ikdienai un dzīves stilam.
„Himna mīlestībai” – tā diriģents Ainārs Rubiķis raksturo koncertā iekļautās Sergeja Prokofjeva baleta „Romeo un Džuljeta” lappuses. A.Rubiķis atzīst, ka „tā ir tēma, kura bijusi aktuāla visos laikmetos pie dažādām varām un valdniekiem, par kuru cilvēce nav piekususi runāt jau vairāk nekā 400 gadus. Arī šodien tā liekas īpaši svarīga, jo, ieslīgstot ikdienas rutīnā un rūpēs, mēs tik ļoti reti pamanām sev apkārt esošos cilvēkus, kurus mīlam.” 1936.gadā sarakstītais S.Prokofjeva balets kļuva par V.Šekspīra nemirstīgās literārās traģēdijas muzikālo etalonu. Lirika, dramatisms, poēzija, cildenums, cerība, ticība un mīlestība – šī raibā, daudzveidīgā un kontrastējošā emocionālā palete ir šī baleta mūzikas lielākā un patiesā vērtība.
Koncerts būs diriģenta Aināra Rubiķa diplomeksāmens, beidzot maģistrantūru Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā asoc.prof. Andra Vecumnieka klasē.
Biļetes uz koncertu var iegādāties Lielās Ģildes kasē un Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv. Cena: Ls 2 un Ls 3.
Foto: Uldis Jancis