Āķis: Vispirms jau apsveikums ar jauno albumu. Par nosaukumu „Neatkarība”. Kad pirms gada pusotra mēdijos kaut kur dzirdēju par Taviem plāniem attiecībā uz albumu, tad, cik sapratu, doma nosaukumam bija, ka esi brīvs no mēdijiem, izdevējiem, pašam savs bizness un vari taisīt albumu/-us, pats izdot, pārdot kam gribi, jo tas nav vērā ņemams ienākums, ko rada šis ieraksts priekš Tevis un iespringums kā, iespējams, agrāk tas bija, vairs nevalda. Ir pagājis laiks un situācija ir mainījusies, sākot ar sociāl/ekonomiski-politisko stāvokli globāli. Vai nosaukuma ideja vēl ir tāda pati?
Ozols: Jā, ideja un koncepcija ir nemainīga, vārds „Neatkarība“ manā vārdnīcā vairāk simbolizē mentālu brīvību un daļēji arī materiālu brīvību, bet tas nenozīmē to, ka es ar šo nostāju varētu ieslīdēt kādās galējībās, jo būtībā, ja es popularizēju savu nostāju, ideju un koncepciju, tad kāpēc to nedarīt ar spēcīgiem partneriem, kā es to daru tagad, piemēram, ja man Platforma Music var nodrošināt reklāmu LNT, tad kāpēc to neizmantot? Tā būtu kļūda, jo es no savas koncepcijas nevienā brīdī neatkāpjos, un, ja mēs ar kādu nevarēsim atrast kopēju valodu, tad es tomēr palikšu pie savas koncepcijas.
Āķis: Man, izlaižot albumu, bija kādas atklāsmes, un pieļauju, ka katram izpildītājam pēc viena vai otra procesa tādas ir. Ir kādas idejas, atklāsmes vai lietas, ko esi sapratis no „Neatkarības” tapšanas procesa?
Ozols: Kamēr es šo albumu rakstīju, situācija gan pasaulē, gan arī mūzikas biznesā ir krasi pamainījusies, mana atklāsme vairāk ir saistīta ar šo procesu no materiālās puses, un tā ir saistīta ar šo svaru nevienlīdzību, es domāju tieši par ielikto darbu, izdotajām finansēm un atdevi.
Āķis: Gadi skrien kā stirnas un bakenes kļūst sirmas. Jo vecāks kļūsti, jo ātrāk laiks paiet. Tev jau 30! Cik ilgi vēl plāno būt hiphopā? Esi domājis par basenes spēlēšanas atsākšanu?
Ozols: Jā, beķenes sirmas :]]]]] Nē, paldies Dievam, vēl nav. Laiks, kā tu pats pieminēji, skrien, bet, nu, es kaut kā baigi par to necenšos domāt, jo tad jau tikai atliek saķert galvu un sekot pasaules ekonomikas krīzei. Basu, izskatās, ka varētu kaut kad uzspēlēt, mēs raidījumā „Lielais vakars“ pie Toma Grēviņa arī par to runājām. Hip Hop ir dzīves veids, no kura tā vienkārši aiziet nemaz nevar. Katrā gadījumā dotajā brīdī jūtos te diezgan labi, un ir vēl plānots nākamais albums noteikti.
Āķis: Kā Tu domā – kāda dzīvei ir jēga? It sevišķi tagad, kad nezini, kas būs rīt?
Ozols: Es domāju, ka katrs savā dzīvē kādus mērķus izvirza. Kā noskaņojās, tā arī daudzas lietas ap viņu veidojās. Par dzīves jēgu nekad tā filozofiski un padziļināti nedomāju, bet viens ir skaidrs – liels procents uz zemes esošo iedzīvotāju ir kā mazi zobratiņi lielajā mašinērijā, un viņu dzīve diemžēl paiet ciklā, kurā ietilpst pienākumi, rēķinu apmaksas, izdevumi. Paiet mēnesis un nākošais analogais process stāv jau aiz durvīm, un diemžēl nekas nemainās.
Pilno interviju lasiet: http://portal.randoms.lv
