Grupa ieplānojusi kantrī mūzikas stilistikā no jauna ierakstīt pazīstamas Maestro Raimonda Paula dziesmas. Šonedēļ pirmā no tām - Paula un Petera 1973.gadā sarakstītā balāde “Lūgums” tiek nodots klausītāju vērtējumam.
Ko par to domā paši grupas dalībnieki?
“Pirms vairākiem gadiem kopīgā sadziedāšanās pasākumā Ērgļos pus pa jokam jautājām Maestro, vai drīkstam viņa dziesmas iespēlēt kantrī manierē. Raimonds Pauls atbildēja: “Kāpēc nē, tikai – lai tās tiešām skanētu tā, kā iepriekš nav skanējušas”. Tagad esam ķērušies pie šīs ieceres īstenošanas,” stāsta grupas līderis Agris Gedrovičs.
Grupas ģitārists un dziesmu aranžētājs Jānis Misiņš piebilst: “Paula dziesmas pakļaut klasiskai kantrī manierei nav viegli. Tikai atsevišķas kompozīcijas no Maestro plašā dziesmu pūrā pakļaujas pārveidošanai. Tomēr viennozīmīgi pateikt, ka tas ir tieši tā, nevar, jo arī kantrī mūzikai ir vairāki novirzieni. „Sestā jūdze” savā daiļradē vairāk orientējas uz klasisku šā stila virzienu.”
Kas no latviešu mūzikas vēl pakļautos šādam pārveidojumam?
“Katram mūzikas stilam ir savi atbilstības kanoni, šarms un nianses, kas to ļauj attiecināt uz konkrētu stilu. Nez vai tagad būtu vietā minēt konkrētus mūsu izpildītājus vai dziesmu autorus, bet pārveidošanai kantrī stilā piemērota ir latviešu šlāgermūzika, blūzs, šis tas no džeza un rokmūzikas. Grūti adaptējama ir modernā popmūzika un reps. Savukārt ļoti labi kantrī stila apdarei pakļaujas tautasdziesmas,” teic grupas bundzinieks Aldis Strazdiņš.
Nereti klausītāji nespēj atšķirt, kur beidzas šlāgeris un kur sākas kantrī?
To skaidrot ņemas grupas dalībnieks Modris Miķelsons: “ Kantrī mūzika ietver gan džeza, gan blūza, gan rokmūzikas un folkmūzikas elementus un no šāda viedokļa izteiksmes ziņā ir bagātāka nekā šlāgermūzika. To sacīdams, negribu noniecināt šlāgermūziku, jo kopīgais gan kantrī, gan šlāgeriem ir melodiskums, bet būtiskas atšķirības ir ritmiskajā, ja tā var izteikties, zīmējumā, kompozīcijā un instrumentālajā apdarē. Kantrī liels uzsvars likts uz ģitāru kopējo skanējumu, ģitāru solo fragmentiem un nereti specifisku instrumentu izmantošanu. Atšķirības ir arī dziedājuma daudzbalsības veidošanā. Sākotnējais kantrī bija skarbs dziesmu tekstu ziņā, un, lai arī tagad šis skarbums vairs nav tik izteikts, kantrī dziesmām nav raksturīgs salkanums, kas nereti piemīt šlāgeriem. Labam kantrī nekad nevajadzētu skanēt kā šlāgerim un otrādi..”
Jautāts par to, kas klausītājus sagaida akustiskajos koncertos, kas norisināsies Jaunajā Rīgas teātrī 26., 27. un 28. martā, grupas ģitārists Jānis Misiņš stāsta :
“Kantrī mūzika ir dzimusi Ziemeļamerikā laikos, kad pasaule elektriskos mūzikas instrumentus vēl nepazina. Tātad savā ziņā šie “Sestās jūdzes” akustiskie koncerti Jaunajā Rīgas teātrī ir atgriešanās pie kantrī saknēm, jo mūsdienās arī šī mūzikas novirziena izpildītāji galvenokārt muzicē, izmantojot elektroinstrumentus.
Koncertiem akustikā versijā ir sagatavotas “Sestās jūdzes” populārākās dziesmas no abiem līdz šim izdotajiem albumiem “Emigrants” un “Kalendārs”, kā arī vairākas maestro Raimonda Paula melodijas.”
Pats Raimonds Pauls ir lakonisks: “Lai tik ņemas!”
Dziesmas “Lūgums” Mp3 ir pieejams portālā Doremi.lv
http://www.doremi.lv/index.php?genre=12&artist=614&album=1091&show_album=1
