Jordi Savall ir izcila personība mūsdienu mūzikas pasaulē. Vairāk kā trīsdesmit gadus mākslinieks ir veltījis senās mūzikas pētījumiem gan lasot, gan diriģējot vai atskaņojot mūziku uz viola da gamba. Viola da gamba ir smalks instruments, kas klausītāju spēj aizvest līdz pašam klusuma slieksnim, un jo īpaši, ja tas ir rokās tādam meistaram kāds ir Jordi Savall. Kopā ar trim ansambļiem - Hespèrion XXI, La Capella Reial de Catalunya un Le Concert des Nations Žordi Savaļs ir izpētījis un izveidojis emocionalitātes un skaistuma pasauli, ar ko iepazīstina arī klausītājus, tā iekarojot atzinību stīgu instrumentam viola da gamba un senajai mūzikai, bet sev pašam – vadošo vietu starp agrīnās mūzikas aizstāvjiem.
Jordi Savall ir viens no savas paaudzes visdaudzpusīgāk apdāvinātajiem mūziķiem. Savā karjerā bijis gan koncertu mākslinieks, gan skolotājs, gan pētnieks un jaunu projektu radītājs. Ar savu būtisko ieguldījumu Alēna Korno (Alain Corneau) filmā Tous les Matins du Monde (Cēzara balva par labāko filmas mūziku), rosīgo koncertdarbību (vairāk nekā 140 koncerti gadā) un ierakstu grafiku (6 ieraksti gadā), kā arī, pateicoties paša nodibinātajam ierakstu zīmolam Alia Vox, Žordi Savaļs pierāda, ka agrīnā mūzika nav tikai elitāra aizraušanās – tā var ieinteresēt ikvienu, tās auditorija kļūst aizvien jaunāka un aizvien daudzskaitlīgāka.
1964. gadā Žordi Savaļs beidza studijas Barselonas Konservatorijā čella spēles specialitātē. Viņš patstāvīgi apguva viola da gamba spēli un agrīno mūziku (Ars Musicae) un tālāk izglītojās Schola Cantorum Basiliensis (Šveicē).
Mākslinieks ierakstījis 170 kompaktdiskus un ieguvis daudzas balvas, to vidū: "Officier de l'Ordre des Arts et Lettres" (1988), the "Creu de Sant Jordi" (1990), "Musician of the Year" no Le Monde de la Musique (1992) un "Soloist of the Year" no "Victoires de la Musique" (1993), "La Medalla de Oro de las Bellas Artes" (1998), Konzerthaus Goda loceklis Vīnē (1999), Doctor Honoris Causa Lunvēnas Katoļu Universitātē (2000) un Barselonas Universitātē (2006), "Victoire de la Musique" par savu profesionālo karjeru (2002), "Medalla d'Or" no Katalonijas Parlamenta (2003), kā arī "Deustchen Schallplattenkritik" Goda balvu (2003). Viņš ieguvis arī vairākus Midem klasikas apbalvojumus (1999., 2000., 2003., 2004. un 2005. gadā). 2006. apbalvojumu gadā viņa dubultais CD Don Quijote de la Mancha, Romances y Músicas izcīnīja balvu agrīnās mūzikas kategorijā un tika izraudzīts par "Gada ierakstu 2006”. Šis dubultdisks bija piecu pretendentu sarakstā uz 2006. gada Grammy balvu Losandželosā (ASV).
2008. gadā Žordi Savaļs tika iecelts par Miera mākslinieku (“Artist for the Peace”) UNESCO Labas gribas sūtņu programmā. 2009. gadā viņu iecēla par goda sūtni Eiropas Savienības organizētajā Eiropas Jaunrades un inovāciju gadā.
9. Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls notiek no 1. marta līdz 15. aprīlim. Festivāls sava augstā profesionālā uzstādījuma dēļ pamatoti ieguvis starptautisku atzinību.
Tuvākie koncerti festivāla ietvaros: 3. aprīlī pl. 19.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē muzicēs pūšaminstrumentu grupa no Nīderlandes CALEFAX. Programmā - mūzikas aranžējumi no 16. gadsimta virdžinālistiem līdz Čaikovskim un Elingtonam. Savukārt 7. aprīlī pl. 19.00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zāle spēlēs Oskars Petrauskis (saksofons), Rihards Zaļupe (marimba) un Aina Kalnciema (klavesīns). Programmā - J. S. Baha darbu aranžējumi.
Uz festivāla koncertiem biļetes var iegādāties „Biļešu Paradīze“ kasēs (telefons: 90002000) vai Internetā: www.bilesuparadize.lv.
Biļešu cena Ls 3,00 – 20,00. Pensionāriem, studentiem un skolniekiem – 20% atlaide!
Festivālu organizē Baha mūzikas fonds un tā prezidente Aina Kalnciema. Aina Kalnciema personīgi ir pateicīga visiem festivāla sponsoriem un atbalstītājiem par dāvāto uzticību festivāla idejām arī šajā gadā!
Sekojiet informācijai - http://www.music.lv/bachfestival/ un tiksimies festivāla koncertos!
